Kā aģentūru LETA informēja apvienības prezidents Aivars Vētra, Valsts kontroles (VK) janvārī publicētais viedoklis par rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un mērķtiecību Latvijas iedzīvotājiem, lai veselības traucējumu gadījumā atbalstītu viņu darbspēju atjaunošanu un novērstu invaliditātes iestāšanos, lielā mērā saskan ar LRPOA atkārtoti pausto viedokli, tostarp aicinot Veselības ministriju (VM) reformēt Latvijas valsts atbalstīto rehabilitācijas sistēmu.
Vētra sacīja, ka Latvijā ir labas profesionāļu sagatavošanas iestrādes, kas prasa vienīgi kāpināt apjomus un jo sevišķi reģionos - Latgalē un Kurzemē -, bet veids, kā valsts organizē šo pakalpojumu saņemšanu, nenodrošina VK minēto ārstniecības sociālo mērķu sasniegšanu, tostarp darbnespējas mazināšos, invaliditātes ierobežošanu, sociālo pakalpojumu un dažādu pabalstu apjomus invaliditātes seku kompensēšanai.
Kā viens no iemesliem Vētra min valsts rehabilitācijas sistēmas "saskaldīšanu" starp dažādiem resoriem. Par nepieciešamību veidot starpresoru sadarbību rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību runā arī Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam.
Vētra norāda, ka arī saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) uzstādījumiem rehabilitācija kopumā, neskatoties uz atsevišķu resoru lielāku vai mazāku specializāciju, ietver rehabilitācijas medicīnu, kas ir multiprofesionāla un multidisciplināra ārstniecība, terapiju, ko realizē funkcionālie speciālisti un psihologi, kā arī tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus.
Lai sekmīgi īstenotu mērķi šādas visaptverošas rehabilitācijas sistēmas izveidei, Vētras ieskatā, būtu vēlams sākt vai laika gaitā īstenot PVO vai tās sadarbības partneru veiktu auditu par situāciju esošajā Latvijas valsts atbalstītajā rehabilitācijas sistēmā un veicamajiem darbiem, bet LRPOA un tās biedru daudzu gadu pieredze jau šobrīd ļaujot formulēt veicamos uzdevumus.
Vētra norāda, ka viens no uzdevumiem būtu Saeimai nodrošināt ārstniecības, invaliditātes un sociālo pakalpojumu likumdošanas izmaiņas, koncentrējot svarīgākos rehabilitācijas nodrošināšanas aspektus vienā Likumā par rehabilitāciju. Tāpat Ministru kabineta noteikumu līmenī būtu jāizvērš cilvēku ar ierobežotu funkcionēšanu tiesības un pienākumi darbspēju un invaliditātes novēršanai, kā arī pietiekamas dzīves kvalitātes nodrošināšanai, lai invaliditātes ekspertīze un tās piešķiršana būtu kā nākamais etaps pēc nepieciešamo rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas. Invaliditātes kompensēšanai, tostarp pensijām un pakalpojumiem, vajadzētu būt nodalītai no invaliditātes izraisītas darba nespējas kompensācijas pasākumiem, uzskata LRPOA prezidents.
Tāpat Vētra ir pārliecināts, ka nepieciešams racionāli izmantot Latvijas rīcībā esošos profesionālos resursus ārstniecībā, atbilstoši organizējot veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus no akūtā līdz ilgtermiņa etapam, tostarp multiprofesionālā un multidisciplinārā veidā, nodrošinot arī adekvātus pakalpojumu tarifus un atalgojumu speciālistiem.
Vētra norāda, ka svarīgi arī attīstīt akūtās rehabilitācijas pakalpojumu tīklu universitāšu un reģionālo slimnīcu rehabilitācijas dienestos, tostarp stacionāro rehabilitāciju, nacionālo rehabilitācijas centru Vaivari veidojot kā augsti specializētu rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju.
Pēc Vētras domām, nepieciešams arī paplašināt monoprofesionālu rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju tīklu primārās veselības aprūpes līmenī, Valsts darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju iekļaut VM struktūrā kā ārstniecības kvalitāti analizējošu institūciju, uzlabot tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu sistēmu, palielināt rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību reģionos un citus pasākumus.