Slimnīcas darbu sešas dienas nedēļā, piepulcējot darbadienai vienu sestdienu vai svētdienu (nav vēl domāts, kuru brīvdienu - red.), varētu nodrošināt šādi: ārsti, kas strādājuši brīvdienā, varētu izņemt pēc tam brīvu dienu kādā no darbadienām, piemēram, otrdienā. Pašlaik pacients, pavadot slimnīcā brīvdienas, kurās nereti ārsti palātās pat neparādās (izņemot neatliekamus gadījumus), maksā tāpat, kā uzturoties slimnīcā darba dienā, - 9,5 latus. J. Bārzdiņš ieceri sācis apspriest ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāju Valdi Keri. Viņš ir kritiski noskaņots.
«Tad nepieciešams piesaistīt vairāk ārstu, jo ārstiem ir jāsaglabā piecu darbadienu nedēļa,» saka V. Keris un piebilst - šādas ģenerālas vienošanās parasti slēdz, lai uzlabotu darbinieku darba apstākļus, nevis pretēji. Ministra ieceri neesot iespējams īstenot laikā, kad neatliekamās palīdzības slimnīcām jāuzņem par 30% vairāk akūto pacientu un ārsti ir pārslogoti. V. Keris arī norāda - ārsti vēlas pavadīt brīvdienas ar savu ģimeni, un, izņemot brīvdienu darbadienā, tādas iespējas nebūs. «Cilvēkus nevar pēc profesijas diskriminēt,» uzsver V. Keris. Te gan varētu teikt, ka daudzi dienesti, piemēram, Ātrās palīdzības dienests, Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, strādā septiņas dienas nedēļā.
Stradiņa slimnīcas kardiologs Gustavs Latkovskis savukārt šaubās, ka ministra ieceri varētu īstenot, jo tad obligāti brīvdienās būtu jāstrādā arī diagnostikas dienestam, laboratorijai. «Te ir jautājums, vai tas būs ekonomiski izdevīgi,» viņš saka. Turklāt, ja slimnīcas nodaļā ir tikai, piemēram, trīs ārsti, tad rotācija, strādājot brīvdienās, būs bieža, un nav skaidrs, kurš strādātu darbadienā, kad brīvdienā strādājušais izņemtu brīvdienu, piebilst G. Latkovskis.
Liepājas Reģionālās slimnīcas ārsts reanimatologs Ivars Krastiņš savukārt izsakās diezgan atbalstoši par ieceri slimnīcām strādāt sešu dienu režīmā. Viņš norāda - tā slimnīcas varētu atpelnīt dārgo aparatūru. «Šobrīd pacientam pats neizdevīgākais laiks, kad saslimt, ir piektdienas pēcpusdiena,» viņš piebilst. Austrumu slimnīcas preses pārstāvis Normunds Beļskis saka - slimnīcas vadība uzskata šo ieceri par diskutējamu, taču daudz kas atkarīgs no finansējuma.
«Galvenās ir pacienta intereses. Un šīs ir neatliekamās palīdzības slimnīcas,» saka J. Bārzdiņš. Viņš saka - diskutabls ir jautājums par slimnīcu ārstu trūkumu, jo nereti ārsti slimnīcā vēlākā pēcpusdienā vairs nav sastopami. Tiesa, šādu kārtību varētu ieviest tikai lielajās un reģionālajās slimnīcās, kurās ir pietiekami liels ārstu skaits. Sarunas ar slimnīcām par šo jautājumu, iespējams, drīzumā varētu turpināties.