Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās – tie ir ārsti, skolotāji un policisti. Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku un pēc inflācijas zemā starta pērn, ko ietekmēja virkne faktoru, kritiķi dažādās vietnēs pauda viedokļus, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu "armijas" algu palielināšanai. Faktus par atalgojumu ir vērts pārbaudīt, jo vispārīgi pārmetumi neparāda atbildību, ieguvējus un zaudētājus valsts atalgojuma saņēmēju vidū.
Izmantotie dati
Kopējā atskaitē par 2023. gada pirmā pusgada valsts pamatbudžeta izpildes rādītājiem ir uzrādīti izdevumi tikai par atlīdzības, atalgojuma un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu lielumu. Atskaitēs par ministrijām ir norādīti tikai izdevumi un tikai atlīdzības lielums, turklāt pat tie nav norādīti visām neatkarīgajām institūcijām un programmām vai iestādēm. Proti, atlīdzība nav gluži tas pats, kas darba alga, tomēr parāda kopainu. Terminā "atlīdzība" ir iekļauti arī citi ar darbiniekiem saistīti izdevumi, tomēr kopumā atlīdzības lielumā visbūtiskāko daļu veido darbinieku mēneša ienākumi.
Piemēram, valsts pamatbudžetā 2023. gada pirmajā pusgadā atlīdzībām kopā tika iztērēts 701 miljons eiro. No tā darba algām – 509 miljoni eiro jeb 72,6%. Tomēr ir vairākas institūcijas (Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs), kuru atlīdzību izmaksas 2023. gada pirmajā pusgadā netiek atklātas, tāpēc tās nav iekļautas tabulās un apskatā.
Tiek ievērota neoficiāli izskanējusi informācija, ka valsts pārvaldes sektorā 2023. gadā aptuveni 10% darba un amata vietu ir vakantas. Proti, runājot par atlīdzību izmaiņām visdrīzāk ir runa tikai par vidējā atalgojuma izmaiņu, nevis darbinieku skaita pieaugumu.
Lai palielinātu, spiediet uz attēla!
Kā mainījās izdevumi atlīdzībām?
Lai izdarītu kvalitatīvus secinājumus, ir jābūt skaidrai aprēķinu metodoloģijai, kuru īsi cenšos sniegt.
Ja kopējie izdevumi 2023. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusgadu, pieauga par 6%, tad izdevumi atlīdzībām – par 11,3%. Izdevumi atalgojumam pieauga par 9,7%, savukārt izdevumi darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – par 15,6%.
Redzams, ka izdevumi darbinieku vajadzībām pieauga straujāk par kopējiem izdevumiem. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pieaug straujāk par atalgojumu. Tas nozīmē, ka ar nodarbinātajiem saistītajos izdevumos ministrijās kopumā proporcionāli pieauga tā izmaksu daļa (23,59% no izdevumiem atalgojumam), ko apliek ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Otrkārt, vērtējot atalgojuma pieaugumu, ir svarīgi nevis tas, par cik eiro nākamajā gadā vai mēnesī pieaugs "uz rokas" saņemtā alga, bet gan tas preču un pakalpojumu daudzums, ko par palielināto algu var nopirkt.
Ikviens atalgojuma pieaugums ir jāsalīdzina ar inflāciju. Ja inflācija ir lielāka par algas pielikumu, tad faktiski alga rūk un dzīves līmenis pazeminās. Ja inflācija mazāka, tad tiešām alga pieaug.
Atbilstoši CSP datiem patēriņa cenu pārmaiņas vidēji 2023. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusgadu, bija 15,5%. Izdevumi atlīdzībai valsts pamatbudžetā 2023. gada pirmajā pusgadā bija par 11,3% lielāki nekā 2022. gada pirmajā pusgadā, kas bija mazāki par patēriņa cenu pieaugumu (+15,5%).
Leknākie ieguvēji – AM un Saeima
Vidējais atalgojuma pieauguma lielums bijis atšķirīgs gan dažādās ministrijās, gan neatkarīgajās institūcijās. 2023. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusgadu, vislielākais atlīdzības pieaugums bija Aizsardzības ministrijā (+35,3%) un Saeimā (+30%).
Ievērojami palielinājās izdevumi atlīdzībai arī Valsts prezidenta kancelejā (+27,3%), Satiksmes ministrijā (+26,6%), Ārlietu ministrijā (+26,3%), Ministru kabinetā (+21,1%), novados un pilsētās vidēji (+19,7%), Augstākajā tiesā (+19,4%), Tiesībsarga birojā (+19,4%), Radio un televīzijas regulatorā (+17,6%), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (+16,0%) un Ekonomikas ministrijā (+15,6%).
Pirktspējas zaudētāji – ārsti, policisti, skolotāji
Zem vidējā inflācijas lieluma izmaksas atalgojumam palielinās Sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (+15%), Centrālajā vēlēšanu komisijā (+15,0%) un vēl virknē ministriju un iestāžu, kur saraksta noslēgumā ir Izglītības un zinātnes ministrija (+8,1%) un Iekšlietu ministrija (+3,1%). Savukārt izdevumi par atlīdzību 2023. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusgadu, samazinājās Valsts kontrolē (-1,8%) un Veselības ministrijā (-18,5%).
Ievērojot CSP aprēķināto vidējo patēriņa cenu lielumu 2023. gada pirmajā pusgadā (pret 2022. gada pirmo pusgadu), – 15,5% –, var secināt, ka minētajās iestādēs un institūcijās faktiskā alga rūk, bet Veselības ministrijā nodarbināto labklājības līmenis ir dilis acīmredzami.
Atlīdzības par ES fondu apguvi
Tā kā atlīdzības par ES un līdzīgu fondu administrēšanu ir nodalītas no ministriju kopējām atlīdzībām, tad ir vērts aplūkot, kādi bija izdevumi atlīdzībai ES fondu apguvē. Vispirms jāvērš uzmanība, ka ievērojami atšķiras ES administrēto fondu atlīdzības izdevumi starp dažādām ministrijām. Gandrīz ceturtā daļa no visiem ES fondu atlīdzības izdevumiem pienācās tikai vienai – Finanšu ministrijai. Turklāt šogad par ES fondu apguvi izmaksātās atlīdzības Finanšu ministrijā, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusgadu, gandrīz dubultojās. Pusotru reizi palielinājās izmaksātās atlīdzības Satiksmes ministrijā, ievērojami pieauga atlīdzības arī Iekšlietu un Veselības ministrijā. Virs vidējā patēriņa cenu pieauguma palielinājās atlīdzības izdevumi Labklājības, Zemkopības, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju administrētajos ES un līdzīgos fondos, bet Kultūras, Izglītības un zinātnes un Ārlietu ministrijā, kā arī Ministru kabineta administrētajos ES fondos tās pat samazinājās.
Interesantas nianses
No vienas puses, ievērojams izdevumu pieaugums atlīdzībās kādā no ministriju programmām vai struktūrām varētu liecināt, ka tieši šīs ministrijas pārvaldītā apakšnozare vai programma ir prioritāra, tomēr vislielākie atlīdzības izdevumu pieaugumi ir tām apakšnozarēm un struktūrām, kurām 2022. gada pirmajā pusgadā bija salīdzinoši neliels atlīdzības izdevumu apjoms (bāze). Piemēram, no 11 programmām ar vislielāko atlīdzības pieaugumu 2023. gada pirmajā pusgadā desmit programmās atlīdzību izdevumi nepārsniedza miljonu eiro, savukārt nozarēs ar lielu atlīdzību lielumu (t. s. strādājošo skaitu) lieli pieaugumi nav izteikti.
Virs vidējā patēriņu cenu pieauguma atlīdzības izdevumi palielinājās Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tiesu ekspertīžu veikšanai, diplomātiskajām misijām ārvalstīs, diplomātisko un konsulāro misiju nodrošinājumam un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Jāpiebilst, ka atlīdzības izdevumu pieaugums Aizsardzības ministrijā kopumā 2023. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusgadu, bija +35,2%, bet Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tikai +21,1%.
Lielā daļā programmu atlīdzību pieaugumi bija, bet tie bija mazāki par vidējo inflāciju - 15,5%. Savukārt daudzās programmās, pat neraugoties uz divciparu inflāciju, izdevumi atlīdzībai samazinājās. Ir svarīgi izcelt, ka 2023. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2022. gada pirmo pusi, izdevumi atlīdzībām par 31,8% samazinājās Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, par 15,6% Finanšu izlūkošanas dienesta darbībai, par 11% – Valsts policijai, par 11,3% – kriminālsodu izpildei, par 13,2% – ieslodzījuma vietu apsardzei un administrēšanai. Ja atlīdzības ir tuvas darba algai, tad atlīdzību saņēmējiem Valsts policijā un ieslodzījuma vietu apsardzē un administrēšanā dzīves līmenis 2023. gadā bija par ceturto daļu zemāks nekā gadu iepriekš.