Ašeradens atzina, ka Eiropas Savienības (ES) Padomes rekomendācijas Latvijai ir būtisks elements nacionālo prioritāšu noteikšanā, nepieciešamo reformu un politikas pasākumu formulēšanā.
Atsaucoties uz EK vērtējumu par Latvijas progresu 2015.gadā ES Padomes rekomendāciju izpildē, kas atspoguļots šā gada 26.februārī publicētajā ziņojumā par Latviju, Ašeradens atzina - rekomendācijās lasāms, ka Latvijai jāturpina darbs sabiedrības nevienlīdzības mazināšanā, nodrošinot labāku pieeju sociālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpē un atvieglojot nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem.
"Nevienlīdzības mazināšana ir būtiska, lai ieguvumus no valsts tautsaimniecības izaugsmes sajustu pēc iespējas daudzi sabiedrības locekļi," uzsvēra ministrs.
Pēc viņa teiktā, ieteikto reformu īstenošana nav tikai attiecīgo ministriju, bet valdības kopīgs uzdevums. "Tikai ar visu ministru līdzdalību un vienotu redzējumu, kas plaši izdiskutēts ar sociālajiem partneriem, mēs varam panākt uzlabojumus EK vērtējumā par ekonomisko un fiskālo politiku Latvijā un līdz ar to Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanā," uzsvēra Ašeradens.
Latvijas progresu 2015.gada ES Padomes rekomendāciju izpildē Ašeradens pārrunājis arī ar EK priekšsēdētāja vietnieku eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski (Vienotība). Sarunas laikā tika apspriesti jautājumi saistībā ar nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka uz patēriņa un īpašuma nodokļiem, profesionālās izglītības reformu un darba vidē balstīto mācību ieviešanu, reformām veselības aprūpes jomā un tieslietās. Sarunās tika nolemts lielāku uzmanību pievērst ES Padomes rekomendāciju izpildes procesam Latvijā, aktivizējot diskusiju par to valdībā, kā arī pastiprināt Latvijas nacionālās reformu programmas Eiropa 2020 stratēģijas īstenošanu.
EK vērtējumā Latvija kopumā 2015. un 2016.gadā ir panākusi ierobežotu jeb vāju progresu tai adresēto ES Padomes rekomendāciju izpildē, piemēram, Latvijai ir bijis neliels progress profesionālās izglītības jomā, augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanā, finansējuma zinātnei koncentrēšanā, sociālās palīdzības saņēmēju nodarbināšanā, tieslietu sistēmas efektivitātes uzlabošanā un izvairīšanās no nodokļu nomaksas mazināšanā.
EK skatījumā ierobežots progress ir bijis attiecībā uz sociālās palīdzības reformu ieviešanu un pabalstu atbilstību, augstā nodokļu sloga samazināšanu personām ar zemiem ienākumiem, novirzot to uz citiem avotiem, kam ir mazāka negatīvā ietekme uz izaugsmi, kā arī veselības aprūpes reformu īstenošanā un maksātnespējas administratoru atbildības palielināšanā. Savukārt progresa nav bijis attiecībā uz tiesību aktu uzlabošanu valsts civildienesta jomā.
EK Eiropas semestra ietvaros ik gadu kopš 2011.gada izvērtē ekonomisko situāciju ES kopumā un ES dalībvalstīs un uz tā pamata piedāvā rekomendācijas ES dalībvalstīm to ekonomiskās politikas īstenošanai un stiprināšanai, kuras tiek apstiprinātas ES Padomē.