Ministrs skaidroja, ka notiks visu esošo nodokļu pārvērtēšana, izvērtējot politisko un sociālo partneru piedāvājumu.
Ašeradens skaidroja, ka koalīcijas partneri un sociālie partneri uzsvaru liek uz darbaspēka nodokļiem, savukārt JV diskusijās piedāvāšot ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli.
Patlaban Ašeradens neprognozēja, kā rezultēsies šīs diskusijas, vienlaikus atzina, ka būs smagas diskusijas par darbaspēka nodokļiem, kā arī varētu būt kādas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) pusē. Tāpat tikšot vērtēti sociālās aizsardzības nodokļi un vērtēs jautājumu par iedzīvotāju vispārējo ienākumu deklarāciju.
Finanšu ministrs informēja, ka pēc 2018.gada nodokļu reformas UIN īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir 2,7%, savukārt Igaunijā UIN ieņēmumi veido ap 10%. Vienlaikus Ašeradens pauda uzskatu, ka tik neliels uzņēmumu pienesums kopējā nodokļu masā nevar ilgi turpināties.
Viņš arī norādīja, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā veido 30,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt, piemēram, Igaunijā tie ir 33,8%. Ja Latvija iekasētu nodokļus vismaz Igaunijas līmenī, tie būtu papildus aptuveni 1,43 miljardi eiro budžetā.
"Mēs esam ilgstoši iestrēguši šajā aptuveni 30% līmenī, un ar to visām vajadzībām nepietiek. Ar tādu nodokļu slogu nekur tālu netiksim," teica Ašeradens.
Iepriekš Ašeradens intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka uzreiz pēc 2023.gada valsts budžeta pieņemšanas koalīcija ir paredzējusi sākt darbu pie nodokļu politikas pamatnostādnēm.
Starp valdību veidojošajām partijām ir vienošanās, ka nodokļu pamatnostādnes tiek vērtētas vienu reizi politiskajā ciklā un tiek pieņemts lēmums par viena vai otra nodokļa sistēmas maiņu, kas tiek savlaicīgi paziņota uzņēmējiem. Būtiskākas izmaiņas nodokļos varētu būt no 2025.gada.
Patlaban darbu ir sākusi Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums ir līdz šā gada beigām kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem sagatavot Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam projektu.