Viņa norādīja, ka Latvijas grāmatnīcas vēl nav atguvušās no iepriekšējām nodokļu izmaiņām. "Diskusija par PVN likmju piemērošanu grāmatām notiek kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas laikiem, tāpēc ir svarīgi tagad sakārtot nodokļu politiku grāmatniecībā, lai nozare spētu stabilizēties, jo pašreiz lasītāju skaits strauji samazinās un krītas grāmatnīcu un bibliotēku reitingi," informēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja.
"Sabiedrībai ir grūti izvērtēt, kāda loma ir grāmatām. Daudzi nesaprot, ka grāmata ir izglītošanas un informēšanas veids un to, ka mūsdienās ir jāstimulē patēriņš pēc grāmatām," atzina Punka un piebilda, ka Latvijā turpina samazināties grāmatu patēriņš un tas ir daudz zemāks nekā vidēji Eiropas valstīs.
Zatlera Reformu partijas (ZRP) piedāvājums nodokļu izmaiņām paredz Latvijā atteikties no samazināto PVN likmju piemērošanas, tostarp grāmatām. "Ir ļoti svarīgi atbalstīt latviešu literatūru un kultūru, jo tā ir nācijas pastāvēšanas pamats, un, salīdzinot ar lielvalstīm, mūsu tirgus ir apmēru ziņā ļoti mazs. "Raugoties uz to no ekonomikas viedokļa, tas nozīmē, ka latviešu valodā rakstošie autori ir mazāk konkurētspējīgi, salīdzinot ar saviem lielvalstu kolēģiem. Un tomēr ir absolūti skaidrs, ka samazinātas PVN likmes nav labākais veids, kā atbalstīt un veicināt latviešu literatūras rakstīšanu un izdošanu, kā arī kvalitatīvu un kultūrai nozīmīgu tulkojumu tapšanu," uzskata ZRP.
Partija norāda, ka nav skaidrs, cik lielā mērā lielāki nozares ienākumi, ko palīdz veidot samazinātais PVN, nonāk līdz rakstniekiem, dzejniekiem un tulkotājiem, nevis paliek izdevēju un tirgotāju kabatās. Turklāt partija pauž, ka samazinātas PVN likmes nozīmē, ka cenas arī ārzemju literatūrai un plaša patēriņa grāmatām bez pievienotās vērtības (piemēram, lubu romāniem) ir zemākas, palielinot pieprasījumu pēc tām.
ZRP atzīst, ka daudz efektīvāk ir atbalstīt latviešu rakstniekus un tulkotājus tiešā veidā. "Mēs izmantosim lielu daļu no lielākiem budžeta ieņēmumiem (no samazinātās PVN likmes atcelšanas), lai piešķirtu grantus latviešu valodā rakstošiem autoriem un nozīmīgu tulkojumu veicējiem – caur īpašu Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu. Šādā veidā rakstnieki, dzejnieki un tulkotāji tiešā veidā saņems stipendijas un būtisku atbalstu savam darbam. Tāpat ar Kultūrkapitāla fonda projektu konkursu starpniecību grantu veidā piešķirsim daudz lielāku atbalstu tiem izdevējiem, kas izdod kultūras procesu veicinošu literatūru," norāda ZRP.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija dibināta 1993.gadā. Pašlaik asociācijā apvienojušies 30 biedru – profesionāli izdevēji, kas laiž klajā nepilnu pusi no Latvijā izdoto grāmatu kopskaita un no gada kopējā grāmatu metiena.