"Mazumtirdzniecībā negodīgā konkurence jūtama jo īpaši, jo ēnu ekonomika skar gan cīņu par klientiem, cenu piedāvājumu, gan darbinieku piesaisti. Piesolot pārdesmit eiro vairāk, uzņēmēji, kas nemaksā nodokļus, pārvilina darbiniekus no tiem, kas maksā nedaudz mazākas, taču legālas algas. Neticība valstij, pensiju sistēmai padara cilvēkus par viegliem upuriem - viņi izvēlas īstermiņā izdevīgāko piedāvājumu, taču ilgtermiņā ir zaudētāji," sacīja Krūzītis.
Saskaņā ar jaunāko SSE Riga Baltijas valstu ekonomikas pētījumu ēnu ekonomika mazumtirdzniecībā veido 24,6%, tādējādi mazumtirdzniecība ir nozare ar otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā pēc būvniecības.
LPTA izpēte rāda, ka darbinieku pelēkās algas negodīgajos uzņēmumos veidojas divējādi - oficiāli uzrādot un apmaksājot vien nepilnu slodzi, lai gan darbinieks strādā pilnu laiku, vai arī uzrādot mazāku stundas likmi un atlikušo daļu maksājot aploksnē.
Salīdzinot Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datus par vidējām stundu likmēm LPTA biedru - SIA Rimi Latvia, SIA Narvesen Baltija un SIA Maxima Latvija- vidū un citos mazumtirdzniecības uzņēmumos, redzams, ka uzņēmumiem, kas nav pārstāvēti LPTA, vidējās stundu likmes ir nesamērīgi zemas. Piemēram, veikala pārdevēji un kasieri LPTA uzņēmumos saņem par 15% vairāk, pavāri un konditori par 25%, savukārt veikala vadītāji un pārdevēji attiecīgi par 35% un 53% vairāk nekā citos pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumos. Ņemot vērā darbinieku trūkumu nozarē, tik lielas vidējās stundas likmes svārstības norāda uz centieniem mākslīgi samazināt oficiālo algu, norādīja Krūzītis.
Līdzīgu kaitējumu nozarei radot arī akcīzes preču un citu produktu, piemēram, dārzeņu, kontrabanda.
"Izbrīna fakts, ka tūkstošiem mazumtirdzniecības biedru gadiem savos gada pārskatos deklarē zaudējumus, taču darbību turpina, kamēr mazumtirdzniecības specifikai šādiem uzņēmuma darbības rādītājiem būtu jārosina VID interesi, jo ir skaidra zīme par iespējamo ēnu ekonomikas klātbūtni," sacīja organizācijas vadītājs.
Asociācija arī atkārtoti norāda, ka līdzās kontroles mehānismiem jāveido arī atbalsta sistēma godīgajiem spēlētājiem, kur pirmais solis būtu rūpīgs darbs pie Finanšu ministrijas padziļinātās sadarbības programmas jeb Baltā saraksta pilnveidošanas.
Jau ziņots, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies līdz 21,3% no IKP, turpretī Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms ir audzis, secināts "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.
Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir sarucis par 2,2%. Lietuvā ēnu ekonomika augusi par 2,5%, sasniedzot 15%, savukārt Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms ir 14,9% jeb par 1,7% vairāk nekā pirms gada.