Prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe aģentūru LETA informēja, ka divas personas apsūdzētas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, trīs - par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Viena persona apsūdzēta par valsts amatpersonas bezdarbību, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu. Vēl viena persona apsūdzēta par kukuļdošanas organizēšanas mēģinājumu, bet vēl viena - par kukuļdošanas atbalstīšanas mēģinājumu.
Prokuratūra norāda, ka šīs vēl nav galīgās apsūdzības un nepieciešams veikt specifiskas grāmatvedības ekspertīzes, tādēļ prokuratūra pagaidām atturas minēt personu vārdus. Prokuratūra gan nenoliedz, ka starp apsūdzētajiem ir toreizējās uzņēmuma amatpersonas, piemēram, administratīvā direktore un uzņēmuma padomnieks ceļu būves jautājumos.
Jau ziņots, ka pēc kratīšanas CP 2011.gada 11.oktobrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) sākts kriminālprocess par iespējamiem noziegumiem saistībā ar uzņēmuma slēgtajiem līgumiem un to izpildi. Izmeklēšanā arī noskaidrots, ka ar vairāku personu starpniecību uzņēmumā plānots nodot 10 500 latu kukuli, lai panāktu līguma noslēgšanu un pasūtījuma izpildi kāda apakšuzņēmēja interesēs.
KNAB iepriekš informēja, ka CP amatpersonas tur aizdomās par laikā no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim veiktām pretlikumīgām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, lai uzņēmuma noslēgto līgumu izpildes rezultātā gūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus.
CP vajadzībām, izmantojot starpniekuzņēmumus, iepirktās izejvielas esot sadārdzinātas, kā rezultātā no uzņēmuma izkrāpti finanšu līdzekļi aptuveni 73 000 latu apmērā. Izmantojot vairākus citus uzņēmumus, tai skaitā arī ārzonu firmas, šie līdzekļi legalizēti. KNAB iegūtie pierādījumi dodot pamatu pieņēmumam, ka personas, kas bija iesaistītas starpniekuzņēmumos, bija arī patiesā labuma guvēji ārzonu firmās.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, CP valdes locekle un finanšu direktore Anita Gaile tiek turēta aizdomās par to, ka, iespējams, 2010.gada augustā uzņēmuma vārdā noslēgusi līgumu par bituma iegādi starpniekuzņēmumu SIA Deutsche Finance Group, nevis tieši no bituma piegādātāja OU Kemtrans Grupp, tādējādi mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas un nodarot CP kaitējumu 16 500 latu apmērā.
Līdzīgu shēmu 2011.gada maijā, iespējams, īstenojusi arī CP administratīvā direktore Laima Karatājeva, kura, pamatojoties uz universālpilnvaru, noslēgusi līgumu par bitumena iegādi uzņēmuma vajadzībām ar SIA Finance Group, nevis tieši ar Kemtrans Grupp. Šajā gadījumā zaudējumu apmērs sasniedzis 36 340 latus.
Karatājeva, iespējams, 2011.gada maijā, izmantojot universālpilnvaru, noslēgusi vēl divus līdzīgus līgumus par dolomīta šķembu iegādi uzņēmuma vajadzībām no SIA Kliners, nevis tieši no šķembu piegādātāja AB Dolomitas. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, amatpersona CP varētu būt radījusi kaitējumu 21 800 latu apjomā.
Savukārt bijušā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Lauvas darbībās KNAB atklājis interešu konfliktu. 2011.gada februārī, tikai mēnesi pēc stāšanās uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā, Lauva noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar Renāru Rutki, uzdodot viņam veikt SIA CP Uzturēšana un SIA CP Transports valdes locekļa pienākumus un nosakot ikmēneša atlīdzību 1000 latu apmērā.
KNAB norāda, ka Rutkis bijis Lauvas parādnieks - Lauva 2011.gada janvārī, stājoties amatā CP, norādījis aizdevumu Rutkim 5550 eiro (3900 latu) un 57 737 ASV dolāru (30 370 latu) apmērā. Turklāt saskaņā ar zemesgrāmatas datiem Lauva un Rutikis ir arī vismaz trīs nekustamo īpašumu kopīpašnieki, kurā katram pieder 25% domājamās daļas.
Tā kā Rutkis savus amata pienākumus abos uzņēmumos neveica, KNAB norāda, ka viņš no 2011.gada februāra līdz jūlijam nepamatoti saņēmis atlīdzību, tādējādi Lauva uzņēmumam nodarījis kaitējumu vairāk nekā 3000 latu apmērā.
Jau ziņots, ka pēc kriminālprocesa uzsākšanas no amata atkāpās CP padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs (SC) un valdes priekšsēdētājs Lauva.
Lauva CP valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts 2011.gada janvārī. Uzņēmuma valdes locekļi kriminālprocesa uzsākšanas brīdī bija Ivo Čerbakovs, Juris Romaņenko un Valērijs Petrovs (SC). CP padomē tobrīd darbojās vairāki Saskaņas centra un LPP/LC biedri.
KNAB šā gada jūnijā vērsies pie Rīgas domes ar rosinājumu pašvaldībai kā CP akcionāram izmantot savas tiesības iesniegt pieteikumu par atzīšanu par cietušo kriminālprocesā.
CP dibināta 1994.gadā, pārveidojot pašvaldības uzņēmumu, tā nodarbojas ar ceļu būvēšanu. CP kontrolpakete - 88,73% akciju - piederēja Rīgas domei, bet šā gada pavasarī pašvaldība savas akcijas par 6,27 miljoniem latu pārdeva Rīgas Sanitārā transporta autobāzei.