Institūta vecākā līdzstrādnieka un profesora Ričarda Hūkera rakstā "Kā aizstāvēt Baltijas valstis" norādīts, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vajadzētu ieviest divus gadus ilgus obligāto dienestu ar pienācīgu atalgojumu tiem, kas izvēlas kļūt par profesionāliem karavīriem un virsniekiem.
Pēc raksta autora teiktā, tas "par kārtu uzlabotu izmēru un kvalitāti un sniegtu pamatu Baltijas valstu sauszemes spēku paplašināšanai ar mazākām izmaksām nekā dārgiem profesionālajiem karavīriem".
Hūkers norāda, ka lielāki NATO sauszemes spēki Baltijas valstīs šobrīd nav politiski iespējami. "Atlikusī iespēja ir paļauties uz pašu valstu risinājumiem. Šī pieeja prasīs ievērojamu drošības palīdzību Baltijas valstīm un spēcīgu atbalstu no galvenajiem sabiedrotajiem, taču baltiešiem pašiem ir vispirms jāaktivizējas. Lai arī tām ir neliels iedzīvotāju skaits un IKP, tās ir spējīgas izdarīt daudz vairāk, nekā dara pašreiz," teikts rakstā.
Kā teikts rakstā, Baltijas valstīs kopumā dzīvo aptuveni seši miljoni cilvēku, bet dien tikai ap 22 000 pilsoņu, no kuriem vairums ir profesionāli karavīri, kas dien īsās misijās.
Obligātais militārais dienests šobrīd ir Igaunijā, Lietuvā ir daļējs iesaukums, bet Latvijā iesaukuma nav.
Hūkers norāda, ka Latvijai un Igaunijai saprātīgs mērķis būtu paplašināties no vieglām brigādēm līdz mazām smagajām divīzijām, kuras komandētu ģenerālmajors un kuras veidotu štābs, divas manevra brigādes un tādas vienības kā atbalsta lauka artilērijas bataljons un pretgaisa aizsardzība, inženieru, loģistikas un sakaru bataljoni - kopumā aptuveni 10 000 karavīru.
Divīziju štābu komandieriem un personālam jābūt Baltijas valstu virsniekiem, kas apmācīti ASV, ar NATO padomniekiem un rezervi, raksta Hūkers.
trusis nejaukais
Pareizaisjautājums
exorcists