SM norāda, ka otrdien valdība izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pamattrases būvdarbu Latvijā iepirkumu un noslēdzamā līguma priekšmetu un saturu, kā arī tā finansēšanas kārtību.
Pamattrases izmaksas Latvijā aplēstas 3,7 miljardu eiro apmērā, savukārt pirmās kārtas būvdarbu īstenošanai nepieciešami 165 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Vienlaikus SM norāda, ka, parakstot līgumu, Latvija uzņemsies valsts budžeta saistības tikai par pirmās kārtas būvdarbiem, kuriem jau nodrošināts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējums.
Līguma tvērumā ir iekļauta "Rail Baltica" pamattrases būvniecība ārpus Rīgas posmos Igaunijas robeža-Vangaži, Vangaži-Salaspils-Misa, Misa-Lietuvas robeža, kā arī dzelzceļa līnijas posma, kas ietver Rīgas pilsētas šķērsojumu un savienojumu ar lidostu "Rīga" divos atzaros, tostarp lidosta "Rīga"-Misa.
Savukārt "Rail Baltica" pamattrases ārpus Rīgas būvdarbi ietvers dzelzceļa apakšbūves - uzbērumu, ceļa pārvadu, un dzelzceļa virsbūves - sliežu ceļu un citu saistītās infrastruktūras izveidi. Minētie darbi aptuveni 230 kilometru garumā ir sadalīti divos reģionos - dienvidu (aptuveni 130 kilometru garumā) un ziemeļu (aptuveni 100 kilometru garumā), kuri savukārt sadalīti īsākos posmos jeb būvatļaujās.
Tāpat SM informē, ka līgums ar būvdarbu veicēju izstrādāts, balstoties uz pasaulē atzītās Starptautiskās Inženieru konsultācijas federācijas līguma noteikumiem. Līguma izpildei par piemērotu atzīta ietvarlīguma pieeja, kas Latvijai ļauj īstenot būvdarbus pa posmiem pēc vairāku priekšnosacījumu izpildes - pieejami būvprojekti, pabeigta nekustamo īpašumu atsavināšana un nodrošināts finansējums. Būvdarbu posmus paredzēts pasūtīt atbilstoši finansējuma pieejamībai - EISI, gan valsts līdzfinansējuma ietvaros.
Vienlaikus, balstoties uz starptautiski izplatīto agrīno iesaistes metodi, notiks būvnieka iesaiste jau noritošajā projektēšanas fāzē, tādējādi ļaujot optimizēt risinājumus atbilstoši būvnieka izvēlētajai būvniecības tehnoloģijai.
SM arī piebilst, ka līgumu plānots dalīt kārtās, sākotnēji pasūtot pirmās kārtas būvdarbus Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkts. Sākotnējie darbi ietvers dienvidu daļas reģionālās komandas un nepieciešamo resursu mobilizēšanu, būvprojektu izskatīšanu un sagatavošanos būvdarbiem, būvdarbu bāzes izveidi, kā arī dzelzceļa apakšbūves darbus saskaņā ar pirmajām piecām būvatļaujām 13 kilometru garumā.
Pirmās kārtas būvdarbu izmaksas paredzēts segt no EISI astotā (CEF8) un devītā (CEF9) projektu uzsaukuma finansējuma "Rail Baltica" projektam. Savukārt, turpmāko darbu pasūtīšanai un veikšanai finansējums plānots no nākamajiem EISI uzsaukumiem, tostarp desmitā uzsaukuma (CEF10). Lai nodrošinātu finansējumu pietiekošā apjomā piesakāmās aktivitātes realizēšanai, pieteikumi tiks gatavoti ciešā sadarbībā ar līguma izpildē iesaistītajām pusēm, norāda SM.
SM papildina, ka, ņemot vērā ietvarlīguma ievērojamo summu un darbības laiku, līgumā iestrādāts detalizēts indeksācijas mehānisms, tā izmaksas sedzot no EISI finanšu līdzekļiem.
Pēc līguma par "Rail Baltica" pamattrases būvdarbu Latvijā noslēgšanas, ko atbilstoši deleģējuma līgumam īstenos "Rail Baltica" nacionālais ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", tā izpildes uzraudzību veiks SM. Tās galvenie uzdevumi būs līguma saistību un termiņu izpildes kontrole, īstenošanas uzraudzība un sekmēšana, naudas plūsmas kontrole, kā arī stratēģisko un finanšu risku vadība.
Vienlaikus SM gatavo informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu, izmaksām un īstenošanas plāniem ar mērķi nodrošināt projekta funkcionalitāti un dzelzceļa līnijas savienojumu ar Eiropas dzelzceļa sistēmu līdz 2030.gadam. Papildus plānots rosināt grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, lai precīzi noteiktu iesaistīto pušu atbildības jomas un paātrinātu projekta ieviešanu.
Plānots, ka ziņojumu valdībā varētu izskatīt 2024.gada janvārī.
Jau ziņots, ka "Eiropas dzelzceļa līnijas" rīkotajā konkursā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas Francijas, Polijas un Itālijas uzņēmumu apvienībai "E.R.B. Rail Baltica JV". Saskaņā ar elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo ziņojumu "E.R.B. Rail Baltica JV" piedāvātā līgumcena ir 3,7 miljardi eiro.
Apvienību "E.R.B. "Rail Baltica" JV" veido uzņēmumi "Eiffage Génie Civil" (Francija), "Budimex" (Polija) un "Rizzani de Eccher" (Itālija).
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 mm - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.