Taujāts, kas tie ir par pieprasītiem speciālistiem, kuri atrodas dīkstāvē, Rostovskis min dažāda līmeņa menedžerus un projektu vadītājus no nozarēm, kurās ir darbības ierobežojumi, piemēram, tūrisma un viesmīlības bizness. "Ja šādam speciālistam dīkstāves pabalsts ir 900 eiro, bet piedāvātais darba atalgojums 1000 eiro, nereti izvēle ir par labu dīkstāves pabalstam," apgalvo Rostovskis.
Kompensējošais mehānisms
Vai tas nozīmē, ka Rostovska ieskatā dīkstāves pabalsti būtu atceļami? LTRK prezidents pauž, ka visprātīgāk būtu nozarēm ļaut strādāt, tas atgrieztu cilvēkus darba tirgū un viņiem nebūtu jāmaksā dīkstāves pabalsti.
Šāds LTRK kā uzņēmēju lobijorganizācijas viedoklis ir saprotams, taču, kā norāda Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, dīkstāves pabalsti ir kompensējošs mehānisms epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kurus nevar pārskatīt tāpēc, ka kādam nepatīk dīkstāves pabalsti vai tie pārāk daudz izmaksā. Epidemioloģiskos ierobežojumus Vilerts atsakās komentēt, uzsverot, ka tas nav ekonomistu kompetences lauciņš.
Tā kā Rostovskis nerosina nedz atcelt dīkstāves pabalstus, nedz tos samazināt, bet gan ļaut nozarēm pēc iespējas ātrāk strādāt, tas liek domāt, ka negatīvie izteikumi par šo atbalsta veidu un piedāvātais risinājums, kā piemēru minot iniciatīvu par restorānu āra terašu darba atļaušanu, ir uzņēmēju interešu lobijs publiskajā telpā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauž, ka dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju atbalsts ir palīdzējis saglabāt darbavietas un rezultātā nav tik strauji pieaudzis bezdarba līmenis. Tomēr papildus būtu arī jādomā, kā veicināt dīkstāves pabalstu saņēmēju drīzāku atgriešanos Latvijas darba tirgū. Meņģelsone norāda, ka "ir nozares, kurās arī krīzes laikā ir izteikts darbaspēka trūkums, kā arī sagaidāms, ka pēc pandēmijas būs nozares, kurās pieprasījums atjaunosies ļoti lēni, tāpēc būtu jārod risinājumi, kā cilvēkiem palīdzēt pārkvalificēties atbilstoši darba tirgus tendencēm".
To vienmēr uzsvēris arī Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, kurš teicis, ka dīkstāves pabalstu saņēmējiem ir jādod iespējas pārkvalificēties. Tādu iespēju arī piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra.
Atbalsts ir samērīgs
Pret apgalvojumu, ka dīkstāves pabalsti samazina augsti kvalificētu speciālistu pieejamību darba tirgū, Vilerts ir visai skeptisks. Jāņem vērā, ka dīkstāves pabalstam ir noteikti griesti – 1000 eiro –, līdz ar to visi vadītāji ar lielāku algu izvēlas reģistrēties bezdarbnieka statusam, jo šim pabalstam nav nekādu ierobežojumu. Turklāt, ja jau par šiem speciālistiem ir tik liela konkurence, tad arī piedāvātais atalgojums pārsniedz šos 1000 eiro, spriež Vilerts.
Par dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām Vilerts teic, ka tie ir ļoti labi atbalsta instrumenti. Šajā pandēmijas diktēto ierobežojumu laikā ir svarīgi nozarēs, kuru darbība ir traucēta, saglabāt infrastruktūru, arī darbiniekus. Tas nepieciešams tādēļ, lai, atceļot ierobežojumus, nozares varētu maksimāli ātri atsākt darbu. Tādēļ tik kritiski svarīgi ir dīkstāves pabalsti darbinieku saglabāšanai un grants apgrozāmajiem līdzekļiem paša uzņēmuma saglabāšanai.
Par Rostovska minēto, ka dīkstāves pabalsti ir dārgi un tā ir aizņemta nauda, kas būs jāatdod, Latvijas Banka savā Makroekonomisko norišu pārskatā šā gada martā raksta: "Ņemot vērā atbalsta pasākumu novērtējumu, simulācijas rezultāti kopumā liecina par nozīmīgu ietekmi 2021. gada tautsaimniecības izaugsmes uzturēšanā, palielinot Latvijas IKP par 3,5%. Kopumā valdības atbalsta pasākumu struktūra ir visai plaša, sniedzot atbalstu dažādām sabiedrības grupām. Pozitīvi vērtējama arī pastiprinātas uzmanības pievēršana instrumentiem uzņēmumu darbības saglabāšanai, kas ļauj uzturēt nodarbinātību un mājsaimniecību ienākumus, tādējādi netieši sniedzot atbalstu arī darba ņēmējiem. Atbalsts uzņēmumiem ir svarīgs arī nākotnes izaugsmes nodrošināšanā, jo palīdz izvairīties no masveida bankrotu viļņa, saglabājot ražošanas jaudas piedāvājuma pusē. Valdības atbalsta apjoms uzskatāms par samērīgu."
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem no pērnā gada 1. decembra līdz šā gada 11. aprīlim pēc darba devēju pieprasījuma izmaksāti 154 992 dīkstāves atbalsti par kopējo summu 66 808 111 eiro. Dīkstāves pabalstu no 700 līdz 1000 eiro, kas varētu tikt maksāts menedžeriem un projektu vadītājiem, saņem vien 7,9%. Absolūtajam vairākumam dīkstāves pabalstu saņēmēju (49,3%) pabalsts ir no 430 līdz 700 eiro. Visvairāk dīkstāves pabalstu saņēmēju ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (18 386), kam seko izmitināšana un ēdināšana (13 274).