Turklāt valsts piedāvātā palīdzība jauniešu vidū neesot populāra. Tomēr tas nenozīmē, ka šī problēma ir uzpūsta un risināšanai var atmest ar roku. «Jauniešu bezdarbam ir bīstamākas sekas. Tas arī iemesls, kāpēc ES ir izstrādāta programma jauniešu bezdarba apkarošanai,» viņš paskaidro.
«Jauniešiem pietrūkst ieraksta CV,» kā galveno bezdarba iemeslu min Latviešu biedrības nama (LBN) projektu vadītāja Lauma Celma, kura strādā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) bezdarba veicināšanas pasākumā Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam iesaistītajiem dalībniekiem. Jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem sešus mēnešus katru dienu 4–8 stundas Biedrības namā veic dažādākos darbus – uzkopšanu, datu ievadi, palīdzību pasākumu norises laikā. Šāda pasākuma mērķis ir iesaistīt jauniešus sabiedriski aktīvā darbā, kurā viņi var iegūt pirmo darba pieredzi. Stipendiju par to nemaksā, taču katram projekta dalībniekam NVA mēnesī piešķir 40 latu ceļa izdevumiem.
«Bija meitene, kas šeit gatavoja materiālus, tad aizbrauca uz Norvēģiju un to visu izmantoja kā savu darba pieredzes grāmatu. Šī bija viņas vienīgā pieredze, kas tur, starp citu, tika augstu novērtēta,» stāsta L. Celma. Kāds puisis savukārt iesaistījies projektā, garlaicības mākts, lai mājās nebūtu jāsēž četrās sienās. Kopumā L. Celma jauniešus, kas nonāk Biedrības namā, vērtē kā motivētus.
NVA, kas šogad aprīļa sākumā reģistrējusi 15 378 darba meklētājus vecumā no 15 līdz 24 gadiem, šī riska grupas bezdarba apkarošanai pārsvarā piedāvā dažādus pieredzes gūšanas pasākumus, stāsta aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis. Viens no tiem ir jau minētais Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam. Bez tā tiek īstenots projekts Darba vieta jaunietim, kurā jaunais bezdarbnieks deviņus mēnešus var strādāt pie darba devēja, kuram NVA pirmos sešus mēnešus viņa atalgošanai piešķir 100 latu, pēdējos trijos summa uz pusi sarūk. Šī gada laikā NVA plāno iedarbināt arī projektu Jauniešu darbnīcas. «Pasākuma dalībniekiem tiks dota iespēja izglītības iestādēs izmēģināt sevi trīs profesionālās jomās, ikvienā darbojoties trīs nedēļas. Jaunieši varēs gan iepazīt katras jomas specifiku, gan iegūt pirmo pieredzi, lai izdarītu mērķtiecīgu un pamatotu izglītības un turpmākās profesionālās darbības izvēli,» stāsta D. Jukonis.
Jauniešu konkurētspējas uzlabošanai NVA īsteno arī dažādus kursus, piemēram, komunikācijas prasmju attīstīšanai, kas nereti ir šķērslis darba atrašanai. Tiesa, jaunieši, kurus Diena satika LBN, pauda, ka uz šiem kursiem esot jāstāv rindās.
Vēl šogad Labklājības ministrija (LM) plāno NVA īstenotajiem jauniešu bezdarbnieku pasākumiem novirzīt 3 miljonus latu, par kuriem atbalstu varētu piedāvāt aptuveni 15 tūkstošiem dalībnieku. «Pamatā ir ES fondu līdzekļi, taču ir pasākumi, piemēram, jauniešu brīvprātīgais darbs, ko finansē tikai no valsts budžeta līdzekļiem,» stāsta LM pārstāve Zane Brīvmane.
Savukārt, lai atbildētu uz EK priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozo uzsaukumu Latvijai un septiņām citām valstīm ar augstu jauniešu bezdarba līmeni izstrādāt plānu tā mazināšanai, valdība šonedēļ nolēma uzņemties budžeta virssaistības, konkrēti, LM pārziņā paredzot 24,6 miljonus latu. Jauniešu atbalstam paredzētās virssaistības plāno sākt izmantot nākamgad, katru gadu šim mērķim paredzot 4–4,5 miljonus latu, stāsta LM pārstāve Sanita Silova. Piemēram, jauniešu mācību programmām papildus nākamgad plānotajam finansējumam varētu novirzīt vēl miljonu latu.
«Jāņem vērā, ka ekonomiski aktīvu jauniešu Latvijā pārsvarā ir maz, jo vairums mācās. Ja mēs skatāmies, cik jauniešu vispār ir kopumā, tad no viņiem darbu meklē katrs desmitais. Vecumā grupā no 25 līdz 49 tas ir jau katrs astotais,» stāsta M. Hazans. Taču, neskatoties uz šķietami labvēlīgāko situāciju, jauniešu bezdarbam var būt bīstamākas sekas. «Viņš nebūs bezdarbnieks visu mūžu, bet vienmēr viņam varētu būt zemāka alga nekā tā paša vecuma cilvēkiem, kuriem karjeras sākumposmā nebija bezdarba epizodes. Vēl pastāv lielāki sociālās atstumtības riski, tas var negatīvi ietekmēt pat veselību,» skaidro zinātnieks.
Tajā pašā laikā viņš norāda, ka valsts palīdzība šādos gadījumos atšķirībā no Lielbritānijas vēsturiski nav bijusi populāra. «Tā ir pilnīgi dabiska situācija, tā nerunā par sliktu NVA, bet, protams, vienmēr var uzlaboties un kļūt populārākiem. Runāsim atklāti – NVA ir tiem, kuriem atrast darbu ir grūtāk nekā vidējam darba meklētājam. Viņi izeju meklē citur, bieži arī caur emigrāciju, diemžēl,» atzīst M. Hazans.