Atbiedē spēles noteikumi

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā īstenoti vairāk nekā 30 filmu projekti, ienesot Latvijas ekonomikā ap 30 miljoniem eiro, vienlaikus arī veicinot mūsu valsts atpazīstamību pasaulē. Kino nozare ceļ trauksmi, ka ārvalstu filmu uzņemšanas programmas noteikumu izmaiņu dēļ Latvijas piedāvājums kļuvis nekonkurētspējīgs. Šogad atrastie papildu četri miljoni eiro ir īstermiņa risinājums. Tieši ilgtermiņa sistēmas trūkums ir būtisks šķērslis cīņā ar kaimiņvalstīm ārvalstu producentu piesaistē.

Zaudējam kaimiņiem

Latvija līdz šim ārvalstu kinoproducentiem piedāvāja tā saukto cash rebate programmu – konkrēta, auditēta procenta atmaksāšanu pēc filmēšanas pabeigšanas –, bet pavasarī nosacījumi tika mainīti, un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kuras pārziņā ir šī programma, producentiem piedāvāja atmaksāt tikai daļu no iztērētā pievienotās vērtības nodokļa. Skaidro spēles noteikumu trūkuma dēļ Latvijā var netikt īstenots 20 miljonus eiro vērtais Netflix projekts. Taču tas nav vienīgais, kas, visticamāk, aizies mūsu valstij gar degunu, bažījas nozarē strādājošie. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā situācija šajā ziņā ir krietni pievilcīgāka ārvalstu filmu uzņemšanas komandām. To rāda arī fakti un skaitļi: Lietuvā pēdējos piecos gados izdevies ar diviem pēdējiem projektiem vien nopelnīt 14 miljonus eiro, arī Igaunijā, piemēram, Kristofera Nolana filmas Tenet pienesums valsts ekonomikai mērāms 16 miljonu apmērā, Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē skaidroja kinoproducente Alise Ģelze. Uz Latvijas vājajām vietām vērsusi uzmanību arī starptautiskā kinoaģente Eleonora Granata, kura šeit bija ieradusies ar mērķi piesaistīt Latvijai ASV kinoprojektus. Viņasprāt, lielākās problēmas ir: finansējuma griesti, fondu darbības nepārtrauktība, līdzfinansējuma procentu sakārtošana (tie tagad Latvijā ir 20%, kamēr citur tie ir 30% un vairāk), kā arī film commision, proti, parasti šajā jomā ir viens atbildīgais, kas rūpējas par ārvalstu producentu piesaisti. Latvijā tāda nav.