Ideja gan ir tikai sākumstadijā - Tieslietu ministrijā (TM) tiek rakstīts attiecīgais projekts, bet jau zināms, ka lauvas tiesu finansējuma tā īstenošanai piekritusi piešķirt Norvēģijas valdība.
Par elektronisko aproču ieviešanu noziedznieku kontrolei Latvijā pirmoreiz sāka runāt jau 2006. gadā. Toreiz iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) nāca klajā ar iniciatīvu veikt agrāk par dzimumnoziegumiem sodītu personu izsekošanu, izmantojot tehniskus līdzekļus. Kā iemels izskanēja 13 gadu vecās Justīnes Legzdiņas izvarošana un nogalināšana, par ko aizdomās turētā persona bija iepriekš sodīta par dzimumnoziegumiem. Elektroniskās aproces tika testētas, taču to ieviešana dzīvē nenotika. Eksperti ieceri kritizēja, norādot, ka līdzīgas sistēmas, kas paredzēta tieši dzimumnoziedzniekiem, nekur citur pasaulē nav un elektroniskās aproces, kas signālu nodod GPS satelītam, nebūtu panaceja, jo diez vai darbotos visur, piemēram, aproces nēsātājam noejot pazemē, visticamāk, signāls pārtrūktu.
Tomēr jaunajai iniciatīvai un savulaik noraidītajai ir vairākas būtiskas atšķirības. Uzraudzību varētu īstenot nevis policija, bet TM pakļautais Valsts probācijas dienests (VPD). Tā attiektos ne tikai uz dzimumnoziedzniekiem, bet uz dažādu noziegumu pastrādātājiem, galvenokārt tādiem, kuri tiek atbrīvoti no ieslodzījuma pirms termiņa, piemērojot konkrētus aizliegumus, piemēram, naktī iziet no dzīvesvietas. Patlaban VPD, lai uzraudzītu šādus noziedzniekus, jāveic fiziska kontrole, kas turklāt notiek ne biežāk kā dažas reizes mēnesī.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas numurā!