ĀM kopā ar Iekšlietu ministriju sagatavotas divas animētas īsfilmas, kas veltītas drošai ceļošanai un darba meklētājiem ārvalstīs.
"Svarīgi ir ne tikai sagatavoties ceļojumam un nepaļauties uz laimīgu sagadīšanos, bet arī, nelaimē nonākot, zināt, kur vērsties. Latvijas konsulārais dienests ir sazvanāms diennakts režīmā: (+371) 26 33 77 11. Esam gatavi sniegt palīdzību vai nepieciešamības gadījumā iesaistīt citas institūcijas un nevalstiskās organizācijas dažādu problēmsituāciju risināšanā, tostarp palīdzot cilvēku tirdzniecības upuriem,” uzsvēra ĀM Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.
Konsulārā departamenta pieredze liecina, ka, dodoties strādāt uz ārvalstīm, Latvijas valstspiederīgie ir pakļauti būtiskiem krāpniecības un ekspluatācijas riskiem. Tādēļ Ārlietu ministrija kopā ar Iekšlietu ministriju par šī gada informatīvās akcijas tēmu ir izvēlējusies cilvēku tirdzniecības novēršanu.
Lai turpinātu minēto tēmu arī pēc vasaras kampaņas, Ārlietu, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas ir uzrunājušas Latvijas Pašvaldību savienību, lai rudenī pievērstu pašvaldību uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs un cilvēku tirdzniecības riskiem.
"Sabiedrības attieksme pret cilvēku tirdzniecību joprojām ir uzskatāma par salīdzinoši vieglprātīgu. Pat, ja par cilvēku tirdzniecību ir dzirdēts, tad skeptiski vērtē tās klātbūtni vai uzskata, ka “ar mani jau nekas tāds nenotiks," akcentēja Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa.
Darba meklētāji bieži vien neizvērtē darba piedāvājumus un potenciālos darba devējus, nav gana piesardzīgi nenoslēdz darba līgumus vai paraksta līgumus, kas sagatavoti cilvēkam nesaprotamā valodā, nezina savas tiesības konkrētajā valstī, kā rezultātā personas - gan sievietes, gan vīrieši - tiek maldinātas, apkrāptas un gaidītā darba vietā tiek piespiestas veikt mazkvalificētu darbu par niecīgu atlīdzību vai bez tās, vai arī tiek iesaistītas prostitūcijā.
Pēdējos gados identificēti 22 cilvēku tirdzniecības upuri, kas tika pakļauti darbaspēka ekspluatācijai Latvijā un ārvalstīs. Darbaspēka ekspluatācija uzskatāma par vienu no visbiežāk identificētajām cilvēku tirdzniecības formām ES. Atsevišķās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, darbaspēka ekspluatācija pat prevalē pār seksuālo izmantošanu. Stabiņa vērsa uzmanību uz joprojām nepietiekamo izpratni sabiedrībā par cilvēku tirdzniecības riskiem, uz nepieciešamību nodrošināt regulāras informatīvās aktivitātes, kas kādam var būt izšķirošas, pieņemot lēmumu doties uz ārvalstīm labākas dzīves un peļņas meklējumos vai nonākot situācijā, kad jāmeklē palīdzība un atbalsts.
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietniece Kristīne Stašāne stāstīja par Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultantu nodrošināto atbalstu darba meklētājiem ārvalstīs - konsultācijām par droša darba iespējām, dzīves un darba apstākļiem, darba likumdošanu un administratīvām procedūrām ES, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un Šveicē. Stašāne informēja arī par darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību, ko Latvijā veic NVA.
"Lai darba meklētājs līdz minimumam mazinātu risku nokļūt nepatīkamā vai pat draudīgā situācijā, dodoties darba meklējumos uz ārvalstīm, viņam jābūt labi informētam, zinošam, jāizmanto tikai droši un ticami informācijas avoti, un viens no tiem – Nodarbinātības valsts aģentūra,” uzsvēra Stašāne.
Nevalstiskās orgnanizācijas (NVO) Patvērums "Drošā māja" juriste Gita Miruškina atzina, ka lētāk un ērtāk ir cilvēkus brīdināt un izglītot par cilvēktirdzniecības riskiem pirms došanās prom, nekā cīnīties ar nodarījumu sekām, kas var izrādīties arī nepaveicams uzdevums. Situācijās, kad Latvijas valstspiederīgie, esot ārvalstīs, vēršas vēstniecībā, jau uzreiz var iegūt Patvēruma "Drošā māja" atbalstu. Īpašos gadījumos, piemēram, kad cilvēks ir aizbēdzis no varmācīga darba devēja, viņa rīcībā vairs nav personas dokumentu vai naudas līdzekļu, organizācija, izmantojot speciāli šim mērķim paredzētu valsts finansējumu, noorganizē cilvēka atgriešanos Latvijā un nodrošina 180 dienas ilgu rehabilitācijas kursu.
Šogad un pērn šajā organizācijā palīdzību saņēmuši seši klienti, kuri Lielbritānijā cietuši darba gaitās. Aizvien biežāk cietušie ir vīrieši, kuri piedzīvojuši dažādus darba devēja pārkāpumus, pastāstīja Miruškina.
Arī Resursu centra sievietēm Marta juriste Zane Zvirgzdiņa pastāstīja, ka pēdējā gada laikā organizācijā sniegta palīdzība 14 upuriem pēc sliktas pieredzes ar darba devēju ārzemēs, piedzīvojot piespiedu darba ekspluatācijas gadījumus, gan seksuālas vardarbības gadījumiem. Pašlaik Resursu centrā Marta palīdzību saņem divi cilvēki, kuri Lielbritānijā piedzīvojuši darba devēja pāridarījumu.
Kampaņas ietvaros informācija par minētajiem riskiem līdz augusta beigām būs redzama nozīmīgākajos transporta mezglos Rīgā un citviet Latvijā - starptautiskajā lidostā Rīga, Rīgas starptautiskajā autoostā, SIA Pasažieru vilciens vilcienos, AS Nordeka autobusos un uzņēmuma Rīgas satiksme sabiedriskajos transportlīdzekļos.