LAEF konstatējusi, ka EM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" paredz turpināt atbalstu dabasgāzei. Šis atbalsts neesot saskaņots ar EK.
LAEF jau iepriekš vērsusi vairāku valsts institūciju uzmanību, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ietvaros līdz šim maksātais atbalsts dabasgāzes koģenerācijai, visticamāk, nav saskaņots Eiropas Savienības līmenī, kas var draudēt ar pārkāpuma procedūras ierosināšanu pret Latviju.
"EK oficiālā vēstulē LAEF ir skaidrojusi, kā tiek saprasts valsts atbalsts enerģētikas jomā, un ar šo atzinumu esam iepazīstinājuši gan EM, gan Finanšu ministriju. Diemžēl neesam guvuši nekādu apstiprinājumu tam, ka EM līdz šim izmaksāto atbalstu elektroenerģijas ražotājiem ir saskaņojusi ar EK, un arī pēdējie tās sagatavotie Ministru kabineta noteikumu Nr.221 grozījumi paredz atbalstu dabasgāzes koģenerācijai, kas pēc būtības nav pieļaujams," norāda LAEF juridiskais konsultants, zvērinātu advokātu biroja "Adversus" partneris Sandis Bērtaitis.
Viņaprāt, var secināt, ka EM nemācās no kļūdām un, ignorējot argumentētus iebildumus un aicinājumus risināt šo problēmu, vēlas turpināt atbalstīt dabasgāzi, ko var uzskatīt par atklātu AS "Latvenergo" un importētās dabasgāzes lobēšanu.
LAEF ir vērsusies atbildīgajās ministrijās, lūdzot skaidrot līdz šim dabasgāzes koģenerācijai izmaksātā OIK atbilstību ES tiesību aktu prasībām. Vairāk nekā divu mēnešu laikā EM nav skaidri apstiprinājusi, ka līdzšinējais atbalsts elektroenerģijas ražotājiem ir bijis saskaņots ar EK. Savukārt Finanšu ministrija apstiprinājusi, ka EM nav veikusi nepieciešamo paziņojumu EK, līdz ar to EK lēmums par šo pasākumu nav saņemts.
LAEF valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs norāda, ka minēto noteikumu grozījumu pamatojums ir necaurskatāms. Tas radot aizdomas par EM patiesi pārstāvētajām interesēm. Savukārt subsidētās enerģijas nodoklis, ko EM plāno ieviest no nākamā gada, draudot ar maksātnespēju lielākajai daļai atjaunojamo resursu staciju.
Ja EM neapstiprinās, ka plānotie normatīvi ir saskaņoti ar EK, LAEF ir gatava vērsties EK ar sūdzību pret Latvijas valsti par pretlikumīgu valstij piederoša uzņēmuma interešu lobēšanu un ES noteikto enerģētikas plānu izpildes apdraudēšanu.
Vienlaikus LAEF aicina gan Finanšu un Tieslietu ministrijas, gan Ministru kabinetu veikt pasākumus, lai nodrošinātu EM kompetencē esošo funkciju izpildi atbilstoši ES tiesību aktiem, kā arī neapstiprināt jaunas EM iniciatīvas enerģētikas jomā, kamēr nav rasts risinājums līdzšinējā dabasgāzes koģenerācijas atbalsta saskaņošanai ar EK.
Kā ziņots, EM sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz būtiski samazināt subsīdiju atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, tomēr plānots arī ieviest jaunu nodokli tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem no valsts subsidēto atbalstu. Elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes tiks noteikta augstāka likme - 14%, bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem zemāka - 10%. Kopumā vidēji svērtā likme būs 12,8%.
Šīs normas, pēc EM pārstāvju domām, ļaušot novērsta turpmāku OIK izmaksu palielināšanos visiem patērētājiem. Jau no 2014.gada paredzēts ietaupīt vismaz 20 miljonus latu gadā.