Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Atklāj izstādi par Daugavpils sarkano ķieģeļu arhitektūru

Lūkojoties šo namu fasādēs, aizraujas elpa no majestātiskuma un vijīgas plastikas, šķiet apbrīnojami, ka no parastajiem ķieģeļiem var izveidot tādas smalkas arhitektoniskas formas un ornamentus. Lai pievērstu pilsētnieku uzmanību unikālajam arhitektūras mantojumam, Daugavpils domes telpās no gada sākuma atklāta fotoizstāde Sarkano ķieģeļu arhitektūra, kuru veidojuši Daugavpils bērnu un jauniešu centra Jaunība fotopulciņa dalībnieki.

Kā atzīst Kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Ingūna Podžuka, šī izstāde mudina citādām acīm palūkoties uz savu pilsētu.    “Man patīk, ka fotogrāfijās bērni ir atraduši interesantas detaļas, izcēluši būtisko, neparasto, ka iedzīvotāji nereti jautā – kur tad pie mums tāds krāšņums atrodas? Ikdienā jau ejot garām to nepamana.”  Kā stāsta I.Podžuka, Daugavpils vēsturiskā centra ēkas projektējuši tādi izcili arhitekti kā Aleksandrs Štauberts, Makss Pauls Berči, Reinholds Šmēlings, Vilhelms Bokslafs, un, it īpaši, Vilhelms Neimanis, kas 19.gs. beigās vairākus gadus bijis pilsētas galvenais arhitekts. Daugavpils (Dinaburgas) vēsturisko centru -- kādreizējo jauno priekšpilsētu -- veido 1828. -- 1830. gadā celtu administratīvo ēku ansamblis. Zīmīgi, ka arhitekts Aleksandrs Štauberts, projektējot šīs ēkas, izmantojis Krievijas impērijas pilsētu apbūvei īpaši sagatavotus paraugfasāžu zīmējumus. Sarkano ķieģeļu ēkas būvētas pārsvarā 19.gadsimta otrajā pusē, izmantojot pilsētas pievārtē esošās Kalkūnes ķieģeļu dedzinātavā gatavotos  ķieģeļus, tad uzbūvēts tiesu nams, tagadējā Policijas pārvaldes ēka, psihoneiroloģiskā slimnīca, luterāņu baznīca, Poļu ģimnāzija, kā arī pilsētas domes greznā ēka.  Daugavpils vēsturiskais centrs kopumā ir iekļauts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā, taču, kā atzina I.Podžuka, grūtības ir ar vēsturiskajām ēkām, kurām joprojām nav piešķirts šis statuss, jo būvvalde var tikai ieteikt īpašniekam, pārbūvējot vai remontējot savu namu, pēc iespējas saglabāt šīs vēsturiskās detaļas. Tāpēc būvvalde ir nolēmusi vairāk pievērsties izglītojošam darbam, tāpēc šādas ar pašvaldības atbalstu rīkotas izstādes, kā arī mākslinieciski sienas kalendāri, kuros iemūžinātas vēsturiskās arhitektūras vērtības, turpmāk kļūs par tradīciju. Pagājušajā gadā uzmanība tika veltīta koka logiem un durvīm, bet nākamgad, kā domā I.Podžuka, varētu pievērsties vēl vienam neizpētītam kultūras mantojuma slānim – Mežciema vasarnīcu arhitektūrai. “Izpratne tomēr pamazām veidojas, nav tā, kā agrāk, kad darīja, kas ienāk prātā. Tagad arvien biežāk nāk pie pilsētas galvenā mākslinieka konsultēties par fasādes krāsojumu, jumtiem, logiem. Varbūt iedzīvotāji sāks saprast to, ka lai saglabātu šo unikālo mantojumu, nebūt nav vajadzīga tik milzīga nauda, taču izpratne, darbs un mīlestība,” – saka inspektore.  

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas