Otrā svešvaloda, ko no ceturtās klases piedāvā apgūt skolēniem, gandrīz pusei Latvijas izglītības iestāžu ir krievu valoda. No 2026./2027. mācību gada paredzēts no tās atteikties un pakāpeniski pāriet uz kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, piemēram, vācu, franču, spāņu. Šāda plāna īstenošanai lielākais šķērslis ir atbilstošu pedagogu trūkums, un izglītības sistēmā strādājošie ir visai skeptiski par to, ka tos izdosies piesaistīt tuvāko gadu laikā.
Īpašs atbalsts
Kā rāda statistika, bērnam izvēloties otro svešvalodu, bieži vien tiek piedāvāta tikai krievu valoda: 2020./2021. gadā – 315 skolās (no 685 skolām), 2021./2022. mācību gadā – 320 skolās (no 668). Iepriekšējā mācību gadā svešvalodu jomā visvairāk pārstāvēti bija angļu valodas skolotāji – 2659 (1511,9 slodzes likmēs), otra lielākā grupa bija krievu valodas skolotāji – 1183 (427,48). No viņiem krietni atpalika pārējie: vācu – 562 (203,13), franču – 88 (31,74), spāņu – 26 (6,24), itāļu – seši (1,22) valodas skolotāji. Šie skaitļi apliecina, ka diezgan liela daļa svešvalodu skolotāju strādā ar mazu darba slodzi. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka pašvaldībām, kārtojot skolu tīklu, jāintensificē svešvalodu skolotāju darba noslodze un jāplāno jaunu skolotāju ienākšana sistēmā. Šobrīd svešvalodu programmās gan klātienē, gan neklātienē kopumā mācās 180 studentu, vairākums no viņiem Latvijas Universitātē (128).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 1. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!