NVA aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar darba likumu darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
NVA izvērtēja darba devēju pieteiktās un publicētās vakances, kas tiek piedāvātas skolēniem vasaras nodarbinātības pasākuma ietvaros. Tika konstatēts, ka bija vakances, galvenokārt, tūrisma un viesmīlības jomā, piemēram, gidi, viesmīļi un citi, kuru aprakstā darba devēji bija norādījuši, ka vēlamas ir arī krievu valodas zināšanas.
NVA darbinieki sazinājās ar šiem darba devējiem un, vienojoties ar viņiem, prasības pēc krievu valodas zināšanām no darba sludinājumiem tika izņemtas.
Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu NVA sadarbībā ar darba devējiem īstenos no 1.jūnija līdz 31.augustam. Valsts līdzfinansētajās darba vietās strādāt varēs skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Darba iespējas vasaras brīvlaikā jau otro gadu pēc kārtas varēs izmatot arī Latvijā dzīvojošo Ukrainas iedzīvotāju bērni.
Skolēnu elektroniskā reģistrācija turpināsies līdz 17.augustam.
Tikmēr "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas deputāti šajā kontekstā vērsušies pie tiesībsarga, aicinot iesaistīties krieviski nerunājošo darba ņēmēju diskriminācijas pārtraukšanā, aģentūru LETA informēja JV pārstāve Silvija Reinberga.
JV deputāti vērsušies pie tiesībsarga Jura Jansona, ņemot vērā viņa lomu cilvēktiesību aizsardzībā un diskriminācijas novēršanā, kā arī sabiedrības augsto uzticēšanās līmeni tiesībsarga darbam.
JV Saeimas frakcijā uzsver, ka tā ir "vienota pārliecībā", ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, un, neapšaubāmi, iegūtā izglītība un profesionālā kvalifikācija, darba pieredze, kā arī svešvalodu zināšanas veicina darba ņēmēju konkurētspēju darba tirgū, palielinot iespējas iegūt vēlamo amatu un veidot veiksmīgu karjeru. "Nepamatotas svešvalodu prasības nedrīkst izmantot par pamatu, lai diskriminētu darba ņēmējus," uzsver "Jaunās vienotības" deputāti.
Iedzīvotāju sūdzības un publiski pieejamā informācija liecina, ka joprojām krieviski nerunājošie darba ņēmēji nonāk situācijās, kad krievu valodas prasmes tiek pieprasītas bez pamatojuma vai darba piedāvājums netiek izteikts krievu valodas prasmju trūkuma dēļ, norāda partiju apvienībā.
JV parlamentārieši saskata nepieciešamību pēc efektīvākas rīcības lingvistiskās diskriminācijas pārtraukšanai, tāpēc aicina tiesībsargu 2023.gada izvirzītajām prioritārajām izpētes tēmām pievienot arī lingvistiskās diskriminācijas problēmjautājumu.
JV politiķi arī vaicājuši viedokli Darba inspekcijai un Valsts valodas centram par to, vai pašreizējais normatīvais regulējums pietiekami aizsargā darba ņēmējus no nepamatotām krievu valodas prasībām. Iestādes atzinušas, ka Darba likumā iestrādātais mehānisms aizlieguma ievērošanas kontrolei nav efektīvs, kā arī norādījušas, ka pēc Krievijas liela apmēra iebrukuma Ukrainā sūdzību skaits ir būtiski pieaudzis.