Runājot par iegūto zināšanu kvalitāti, nozarē strādājošie neslēpj – attālinātās mācības nav salīdzināmas ar klātieni. Nav gan tādu datu, kas rādītu, kāda situācija bija valstī kopumā pēc pavasara ''sesijas''. Atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Ventspilī, pildīti pašu gatavoti diagnosticējošie darbi, taču to rezultāti nav publiskoti, tik vien zināms, ka atklājās ievērojami robi.
Taču skolotāji atzīst: rudenī nācās apgūt iekavēto, lai jauno vielu nevajadzētu celt uz nedrošiem pamatiem.
Madonas novada Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne norāda, ka pēc šiem mēnešiem visos vecuma posmos zinību rādītāji, iespējams, radīs ne vienu vien pārsteigumu – turklāt ne to patīkamāko. Viņa pieļauj, ka krīzes atbalsis, tostarp attālināto mācību ''atsitiens'', būs jūtams pietiekami ilgi – pat pāris gadu garumā. Pēc pavasara lielākais kritums zināšanās bija pirmsskolu audzēkņiem, jo šajā vecuma posmā ļoti svarīga ir katra nodarbība, – tā dod savu artavu bērna vispārējā attīstībā un izglītībā. Ne visi vecāki mājās spēj veltīt tik daudz laika, kā tas notiek bērnudārzos. Arī no metodikas viedokļa darbošanās nav tik daudzpusīga.
Tas, cik labi darbojas attālinātais modelis, lielā mērā atkarīgs no katra audzēkņa un arī skolotāja. Viens spēj arī distancējoties labi tikt galā, citam tas nepadodas.
Ir pedagogi, kuri pie datora pavada teju visu dienu, sazinoties ar skolēniem, un nodrošina, kā tagad mēdz teikt, maksimālu atgriezenisko saikni, bet ir tādi, kas to dara daudz dozētāk.
Problēma ir arī tāda: ja skolotājs ''izkrīt'' no ierindas, ne vienmēr izdodas atrast aizvietotāju. It īpaši, ja pēkšņi strādāt nevar vairāki. Tad skolas direktoram nākas iztikt, kā vien var, un par kvalitāti ir grūti runāt, jo būtiskākais ir nepārtraukt mācību procesu, teic Seržāne.
Arī vecāku atbalsts un mācību vide mājās ir svarīga. Ja vecāki nemaz nepieslēdzas tam, vai un ko viņu atvase mācās, un apstākļi mājās nav motivējoši, skaidrs, ka rezultāti būs vāji. Turklāt ir daļa skolēnu, kas šādu modeli izmanto, lai vispār pazustu no skolotāju acīm. Nereti viņi nav ne sazvanāmi, ne atrodami, jo deklarētajā adresē, kā izrādās, viņu nav. Skaidrs, ka, atsākoties mācībām klasē, šādu ''eksternu'' zināšanu pūrs būs gaužām niecīgs. Kā un vai viņi spēs atgūt nokavēto, īstas atbildes nav nevienam. Pagarinātais gads ir viena opcija, un tādu izmantojusi, piemēram, Jelgava, kur tā darīts arī šovasar.
Ja nebūs iespējams jūnijā, tad varbūt augustā var pastrādāt ar tiem, kuriem tas nepieciešams, rosina Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, uzsverot, ka robi daudzējādā ziņā rodas tāpēc, ka attālināti nav iespējams nodrošināt ik bērnam individuālu pieeju un konsultācijas.
Gan viņa, gan Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inta Kaļva un Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns domā, ka vajadzētu pašvaldībām pašām atļaut izlemt, kā un kādā modelī mācās skolas to teritorijās, nevis noteikt no augšas. Balvu novada lauku skolās un arī Baltinavas vidusskolā līdz šim brīdim nav fiksēts neviens inficēšanās gadījums. Kāpēc gan tajās nevarēja notikt klātienes mācības ne tikai sākumskolas bērniem? It īpaši tāpēc, ka skolēnu skaits klasēs ir mazs (Baltinavā lielākajā klasē ir 13 bērnu). ''Mēs arī piektajai un sestajai klasei varējām nodrošināt visas distancēšanās prasības. Lauku skolās taču nav paralēlklašu. Turklāt izdarījām visu, kā prasīts, katram skolēnam tika atvēlēti trīs kvadrātmetri. Nu pārvietotās mēbeles atkal jānes atpakaļ?'' neizpratnē ir Kaļva, piebilstot, ka šāda nepārtraukta prasību maiņa skolu kolektīviem, kuri jau tā strādā uz izdegšanas robežas, rada vēl lielāku stresu.
Izglītības jomas speciālisti uzskata, ka devītajiem un divpadsmitajiem vajadzētu pēc iespējas ātrāk atgriezties klasēs – ne tikai tāpēc, lai sagatavotos eksāmeniem, bet galvenokārt tāpēc, lai spētu pabeigt veselu izglītības posmu.
''Mierinu sevi ar to, ka ārkārtējā situācija nevilksies gadiem un turpmāk attālināto mācību metodes varēs tikai integrēt klātienes procesā. Taču arī tad ir neskaidrība, kādā apjomā tas būs. Ja skolām tiks dota autonomija lemt par šiem jautājumiem, vai tas pārāk neaizies pašplūsmā?'' saka I. Kaļva, kam attālinātā mācību procesa kontekstā bažas rada arī jaunais mācību saturs un vērtēšanas sistēma.