Attīstība pašvaldībās — uz Eiropas naudas rēķina

Pašvaldību vadītāji norāda — lai cik stingri savilktas jostas, ir lietas, no kurām atteikties nav iespējams. Turklāt pašvaldības uzskata, ka papildu izdevumus tām radījusi valsts, piemēram, piešķirot nepietiekamu finansējumu skolotāju un bērnudārzu pedagogu algām, uz pusi samazinot naudu, ko pašvaldības saņem no autoceļu fonda, pārliekot šo slogu uz pilsētu un pagastu pleciem. Aizņemoties naudu, Latvija ar Starptautisko Valūtas fondu vienojās, ka pašvaldības veidos sabalansētus budžetus. Pašvaldību vadītāji pašlaik plānoto izdevumu pārsvaru pār ieņēmumiem arī nesauc par deficītu. Izdevumu daļa ir lielāka, jo tajā iekļauts finansējums, kas paredzēts Eiropas fondu projektiem, bet ieņēmumu sadaļā tas parādīsies tad, kad pašvaldības saņems aizdevumu šo projektu īstenošanai. Arī Finanšu ministrija norāda, ka deficīts pieļaujams tikai uz tā rēķina. Kredīti Eiropas atbalstīto projektu īstenošanai ir vienīgie, ko pašvaldībām šogad atļauts ņemt atšķirībā no pašvaldību investīciju projektiem. Tādēļ attīstība Latvijas pilsētās un pagastos būs tikai uz šo projektu rēķina. "Tas ir absurds. Lai risinātu rindu problēmu, esam uzbūvējuši jaunu bērnudārzu. Nauda vajadzīga arī mēbelēm un iekārtām. Budžetā tam naudas nepietiek, un atbilstoši pašvaldības finanšu rādītājiem mēs varētu ņemt aizdevumu, jo Eiropas projekta šim mērķim mums nav. Bet nedrīkst! Un ko tālāk? Iesaldēt šo objektu?" sašutis ir Cēsu mērs Gints Šķenders. Latgales otrās lielākās pilsētas Rēzeknes domes priekšsēdētājs Juris Guntis Vjakse sauc to par izdzīvošanas budžetu — Rēzeknē izdevumi samazināti visās jomās, izņemot sociālo palīdzību, kurai tie palielināti par 36%. "Ierobežotas atlaides pensionāriem pilsētas autobusā, samazināts ielu apgaismojums, pašvaldības darbiniekiem samazinātas algas. Pietrūkst naudas infrastruktūras attīstībai," saka Vjakse. Savukārt Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode norāda, ka darījuši visu, lai saglabātu cilvēkiem darbu un algas, meklējot iespējas ietaupīt citur. "Izvērtējām tēriņus pašvaldībā, samazināti izdevumi prezentācijām, konferencēm, komandējumiem un remontiem, darbinieku atlīdzības fondu samazinājām par 13%. Atradām līdzekļus saglabāt algas bērnudārza audzinātājiem un skolotājiem," saka R.Strode. Arī no iesāktajiem projektiem Daugavpilī nedomā atteikties — tie ir ūdensapgādes sistēmas modernizācija, bērnudārzu paplašināšana, sporta zāles būvniecība, ielu un parka rekonstrukcijas, jo tas tomēr ir darbs daudziem simtiem daugavpiliešu. Liepājas pašvaldība plāno taupīt uz infrastruktūras projektiem, ielu remonta. Taču tā radusi iespēju atbalstīt tādus tradicionālus pasākumus kā starptautisko pianistu konkursu, Eiropas čempionātu basketbolā sievietēm un Eiropas čempionātu vindsērfingā un teikvondo. Eiropas fondu finansiālais atbalsts ir tas, kas šajā taupības laikā ļaus īstenot vērienīgus projektus Cēsīs un Ventspilī. Cēsīs plānots atjaunot sociālo māju, rekonstruēt kultūras centru, bērnudārzus un maģistrālās ielas. Nav atmesta doma rīkot Cēsu mākslas festivālu. Lai gan Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš pilsētas budžetu dēvē par piesardzīgi sabalansētu, pateicoties Eiropas atbalstam, plānots saimniekot ar vērienu, sākot jauna bērnudārza būvniecību, latviešu biedrības nama pārveidi par skolēnu jaunrades centru ar planetāriju un observatoriju, turpinās teātra nama "Jūras vārti" un citu nozīmīgu objektu rekonstrukcija.