"Latvijas ūdeņi iedalās teritoriālajā jūrā, kas ir 12 jūras jūdzes no krasta un eksluzīvā ekonomiskā zonā, tātad eksluzīvā ekonomiskā zona ir domāta kuģu tranzītiem - miermīlīgam pārgājienam, skaidro Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras spēku meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra priekšnieks komandleitnants Andris Skribis.
"Baltijas jūrā Baltijas flotē atrodas divas dīzeļ-elektriskās zemūdenes. Kuras, protams, atrodoties mūsu krastu tuvumā, var radīt nelielu bīstamību attiecībā uz to, ka var tikt bloķēta piekļuve Latvijas teritorijai no jūras. Līdz ar to šajā topā var uzskatīt, ka zemūdeņu parādīšanās pie mūsu krastiem ir lielākais no visiem apdraudējumiem," norāda atvaļināts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.
Pārsvarā Krievijas armijas lidmašīnas lido maršrutā Sanktpēterburga – Kaļiņingrada. To uzdevums ir maksimāli pietuvoties Latvijas robežai, lai pārbaudītu mūsu spēju reaģēt - cik ātri tās pamana radari un noķer NATO iznīcinātāji.
"Es pieņemu, ka tas notiek ne tikai iepretim Baltijas valstīm. Cik mēs zinām arī Somijā ir tāda pati problēma tā kā jā - tā ir spēka demonstrācija pierobežā," stāsta Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Sārts.
Virs Latvijas ekonomiskās zonas jūrā novēroti visdažādākie lidaparāti – kopumā četras reizes mūsu robežai pietuvojušies virsskaņas tālās darbības bumbvedēji TU-22M. Augusta beigās tie gar Latviju lidoja kopā ar izlūk un kaujas lidmašīnām. Dažāda veida iznīcinātāji kopš aprīļa manīti 53 reizes. Īpaši daudz jūnijā – mēneša laikā 32. Pavasarī Latvijas armijas speciālistu uzmanību piesaistījuši līdz šim neredzēti manevri - jūrā kopā ar kuģi izmantots K27 helikopteris.
Tomēr Latvijai bīstamākas ir Krievijas spiegu lidmašīnas. Tās, lidojot gar mūsu neitrālajiem ūdeņiem, spēj pat skenēt ne tikai pierobežu. Maijā un jūnijā tās gar Latviju lidojušas īpaši bieži - katru otro dienu. Kopš aprīļa novēroti 42 izlūku lidojumi.
Bez lidaparātiem kopš Ukrainas konflikta sākuma tuvu Latvijas ūdeņiem manīti arī 29 Krievijas kara kuģi un zemūdenes. To treniņu vietas izraudzītas nepatīkami tuvu Latvijai - pa vidu starp Gotlandes salu un Latvijas jūras robežu starp Liepāju un Ventspili - tā saucamajā Gotlandes ieplakā. Tas ir otrs zemākais punkts Baltijas jūrā.
AM uzskata, ka jūras robeža ir salīdzinoši droša. Savukārt, ja Latvijas austrumos no Krievijas ielidotu netālu no Daugavpils bāzētie supermodernie helikopteri, pašreizējie Latvijas radari tik zemu lidojošus lidaparātus nespētu ieraudzīt. Jauno radaru iepirkums sāksies nākamā gada pirmajā pusē. Pagaidām militāristi vēl tikai pēta kādas iekārtas Latvijas pierobežai izvēlēties.
"Ir sāktas sarunas ar virkni NATO valstu kompānijām, kas šādu produkciju piedāvā. Tas būs atkarīgs no sarunu procesa, bet mēs ceram līdz nākamā gada pirmajai pusei tikt skaidrībā un sākt šo te procesu ar šo radaru sistēmu iegādi," min Sārts.
"Ātrāk uzbūvēt radarus, stiprināt zemessardzi un patriotisko audzināšanu," - Saeimā kandidējošo partiju līderi Latvijas militārās spējas vairošanai piedāvā dažādus risinājumus. Pat Saskaņa, kas iebildusi pret naudas došanu bruņojumiem vai ārvalstu misijām, nu gribētu Krievijas lidmašīnu vietā redzēt mūsējās.
Krievijas pētnieks Andis Kudors iesaka Latvijas politiķiem nekavēties ar naudas pārdali armijas modernizēšanai un stiprināt pierobežu. Latvijai jābūt gatavai provokācijām un iespējamām nekārtībām, kas varētu sākties pašā Krievijā.
Ukrainas konfliktā izmantoti arī 21.gadsimta kareivji – hakeri. Kā Nekā Personīga pastāstīja kiberdrošības vienības CERT vadītāja Baiba Kaškina - promaskaviski orientēts hakeru grupējums KIBER-Berkud, kas uzbrūk mērķiem Ukrainā, izmanto arī Latvijas resursus. CERT eksperti novērojuši, ka vairākos uzbrukumos Ukrainai piedalījušies arī inficēti un robotu tīklos iesaistīti datori no Latvijas. To skaits neesot liels un datorspeciālisti cenšas to novērst.