Efektīva regulējuma trūkums būvniecības nozarē kavē inestīciju piesaisti, uzsvēra Valantis. Ministrija piedāvā skaidrāk nodefinēt būvniecības procesā iesaistīto atbildību, vienkāršot būvprojektu saskaņošanas procesu, risināt jautājumu par neefektīvo strīdu izskatīšanas kārtību, kā arī novērst pārmērīgas prasības ēku atjaunošanai un pārbūvei. Plānots pārskatīt arī Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci. Grozījumi paredzēti ne tikai Būvniecības likumā, bet arī būvniecības noteikumos un vēl vairākos normatīvos.
Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā saīsināt lēmumu pieņemšanas termiņus būvprojektu saskaņošanā līdz 56 darbdienām, kā arī ieviest klusēšanas – piekrišanas principu. Tas nozīmē, – ja iebildumi nav atsūtīti, tad uzskata, ka ir dota piekrišana projekta saskaņošanai. To atbalsta arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viņa teica, ka tas ir svarīgi, jo saskaņošanas procesā ir ļoti daudz iesaistīto. Debates sēdē parādīja, ka šis varētu būt viens no strīdīgajiem jautājumiem.
Ķekavas novada būvvaldes vadītāja Inese Aizstrauta (ZZS) sēdē sacīja: "Tikai tāpēc, ka ir klusēšanas princips, es būvatļauju neizsniegšu, kamēr mani speciālisti nebūs pateikuši, ko viņi domā par šo objektu." Aizstrauta atgādināja – likumā ir teikts, ka būvvalde atbild par visa procesa tiesiskumu. Tātad tai ir saistoši visi ar to saistītie normatīvi, kuru ir ļoti daudz. "Būvvalde nav eksperts un nevar visu pamanīt. Katram būvniecības dalībniekam būtu jāatbild par savu daļu," teica Aizstrauta, liekot saprast, ka šādā situācijā nav iespējams ievērot termiņus.
EM piedāvā noteikt, ka būvvalde neizskata būvuzraudzības plānu un neatbild par būvprojekta kvalitāti.
Visu rakstu varat izlasīt ceturtdienas, 9.februāra laikrakstā Diena!