Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments izbeidza tiesvedību tāpēc, ka regulators iesniedza blakus sūdzību par lēmumu, kuru tam nav tiesību pārsūdzēt.
Šā gada maijā LG lūdza SPRK piešķirt tai Enerģētikas likumā noteikto pagaidu atkāpi, kas ļautu vismaz līdz 2017.gada 3.aprīlim nenodrošināt trešajām personām piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales sistēmai, lai pa to transportētu no citiem tirgotājiem iegādāto dabasgāzi patēriņam Latvijas teritorijā.
SPRK augustā nolēma nepiešķirt LG pagaidu atkāpi, tādējādi nosakot pienākumu LG nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu piekļuvi attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem dabasgāzes pārvades un sadales pakalpojumus.
Administratīvā apgabaltiesa lēmumā norādīja, ka SPRK nebija pamata vērtēt pagaidu atkāpes piešķiršanu pēc būtības tāpēc, ka LG prasīja vienīgi ierobežot galalietotāju tiesības izvēlēties tirgotāju, kas ir ierobežotas ar Enerģētikas likuma pārejas noteikumiem līdz 2017.gada 3.aprīlim. Tomēr tieši tāpēc, ka apgabaltiesas ieskatā SPRK nebija pamata pieņemt minēto lēmumu, tiesa vienlaikus noraidījusi LG pieteikumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu - šī lēmuma darbības apturēšanu.
Lai gan SPRK lēmums par pagaidu atkāpes nepiešķiršanu palika spēkā, regulators nepiekrita tiesas secinājumiem, vēršoties Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
LG norādīja, ka Augstākā tiesa atteicās pārskatīt Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, kurā atzīts, ka Latvijas dabasgāzes tirgus ir slēgts citiem dabasgāzes tirgotājiem līdz 2017. gada 3.aprīlim.
''Tādejādi dabasgāzes tirgus paliek slēgts līdz 2017.gada 3.aprīlim,'' uzsvēra LG.
Pēc uzņēmumā paustā, Administratīvā apgabaltiesa iepriekš lēma, ka visi SPRK lēmumi, kas saistīti ar dabasgāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada 3.aprīļa, ir pretrunā likumam, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanu tikai pēc kompānijas privatizācijas līguma noslēgšanās. Līdz ar to SPRK jau sākotnēji bija jānodrošina LG ekskluzivitāte Latvijas dabasgāze tirgū, nepieļaujot piegādes no citiem tirgotājiem vai avotiem. Tādējādi LG arī nav vajadzības vērsties SPRK ar prasību par pagaidu atkāpi iespējamo finansiālo zaudējumu dēļ.
Savukārt SPRK pārstāve Ieva Bethere aģentūrai LETA norādīja, ka regulators Augstākās tiesas lēmumu vērtē pozitīvi - tiesa ir atzinusi, ka pirmās instances tiesas lēmums ir regulatoram labvēlīgs.
''Augstākā tiesa nav noraidījusi regulatora blakus sūdzību, bet gan izbeigusi blakus sūdzības tiesvedību, ņemot vērā SPRK labvēlīgo pirmās instances tiesas lēmumu. Augstākā tiesa skaidri norāda, ka Administratīvās apgabaltiesas lēmuma motīvu daļā izdarītie secinājumi, pret kuriem iebilda regulators, nerada nekādas tiesiskas sekas. (..) Tas nozīmē, ka joprojām ir spēkā SPRK lēmums, kas nosaka, ka LG ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes infrastruktūrai,'' uzsvēra Bethere.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka strīds starp SPRK un LG radās, kad uzņēmums nenodrošināja AS Latvenergo iespēju piegādāt un izmantot savām vajadzībām gāzi no Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa.
Papildināta visa ziņa