Tam, savukārt, nepieciešama pasaules līmeņa izglītības un apmācību sistēma, kas ļautu ikvienam pilnībā izmantot savu potenciālu un iegūt veiksmīgai karjerai un personīgiem panākumiem nepieciešamās prasmes.
Pieaug pieprasījums pēc augsta līmeņa prasmēm. Darba iespējas mazkvalificētiem darba ņēmējiem turpina sarukt, bet paredzams, ka tādu darbavietu, kurās nepieciešamas augstskolas līmeņa prasmes, procentuālā daļa turpinās pieaugt - no pašlaik mazāk par 30% sasniedzot 35% līdz 2020. gadam. Taču patlaban tikai 26% no ES darbaspēka ir augstākā izglītība. Tas ir daudz zemāks rādītājs nekā lielākajiem konkurentiem, piemēram, ASV, Kanādā, Japānā un Austrālijā, un situācija ir vēl nopietnāka, ņemot vērā strauji augošo izglītības sasniegumu līmeni jaunās ekonomikas valstīs, tostarp Ķīnā un Brazīlijā. Tieši uz šī fona Eiropas Savienības dalībvalstis stratēģijas Eiropa 2020 robežās ir vienojušās par mērķi panākt, lai līdz desmitgades beigām vismaz 40% jauniešu (īpaši vecumā 30-34 gadiem) būtu augstākā izglītība vai tai pielīdzināms izglītības līmenis.
Taču ar studentu skaita pieaugumu vien nepietiek. Būtiski, lai universitātēs un koledžās piedāvātās programmas sniegtu studentiem zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgai darbībai mūsdienu zināšanu sabiedrībā. Lai gan cilvēkiem ar augstāko izglītību vidēji ir labākas nodarbinātības perspektīvas, augstāki ienākumi un mazāks risks zaudēt darbu, būtiska absolventu daļa saskaras ar grūtībām atrast kvalificētu darbu, un ekonomiskā krīze šo situāciju vēl vairāk saasinājusi. Līdztekus plašiem centieniem atjaunot ekonomisko izaugsmi, jāpievērš uzmanība augstākās izglītības reformai.
Tam nepieciešama labāka kursu pielāgošana personīgajām un darba tirgus vajadzībām, lai sniegtu labāku orientāciju, izvēloties studiju iespējas, un lai studentiem studiju laikā būtu vairāk iespēju attīstīt ar darbu saistītas prasmes. Augstākās izglītības iestādēm jāveido labāki kontakti ar ārpasauli, dibinot vairāk partnerattiecību ar rūpniecības un jaunrades uzņēmumiem un ārējām pētniecības organizācijām. Lai šos mērķus sasniegtu, tām nepieciešama labi izstrādāta pārvaldība, kā arī adekvātas un ilgtspējīgas investīcijas.
Minētās problēmas ir tieši tie jautājumi, ko es izskatu jaunajā Eiropas darba programmā augstākās izglītības sistēmas modernizācijai. Šajā stratēģijā ir atzīmēti vissvarīgākie jautājumi, ar ko valdības un augstākās izglītības iestādes saskaras visā Eiropas Savienībā, un tajā sniegts skaidrs redzējums par nākotnē darāmo. Tā kā atbildība par izglītību jāuzņemas valstu iestādēm un atsevišķām institūcijām, Eiropas Savienība var un tai jāsniedz nozīmīgs ieguldījums reformu atbalstam un darbā, virzoties uz kopējiem mērķiem augstākās izglītības jomā.
Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam Eiropas Komisija ierosina būtiski palielināt Eiropas fondus, ko piešķir izglītības un apmācību programmām un Eiropas investīcijas pētniecībā, tādējādi atzīmējot to lielo nozīmi nākotnes labklājības veidošanā. Tas ļaus mums turpināt strādāt, balstoties uz tādu programmu panākumiem kā Erasmus un Marijas Kirī vārdā nosaukto pasākumu kopumu, un arī turpmāk sniegt ieguldījumu augstākās izglītības modernizācijā tādās jomās, kurās ES spēja strādāt pāri robežām var pievienot vislielāko vērtību. Konkrēti, mēs stiprināsim sadarbību un apmaiņu starp augstākās izglītības iestādēm, lai izstrādātu kopīgus projektus un veicinātu izcilību, un piešķirsim finansējumu, lai vēl lielākam cilvēku skaitam sniegtu iespēju attīstīt prasmes un gūt vērtīgu pieredzi, pavadot daļu studiju, apmācību, mācīšanas vai pētniecības darba laika ārzemēs.
Turklāt, lai paplašinātu ES izglītības, pētniecības un jaunrades programmas un stiprinātu struktūrfondu nozīmi augstākās izglītības atbalstīšanā, Eiropas Komisija sāks vairākas jaunas Eiropas līmeņa iniciatīvas. Tajās iekļauti pasākumi ārvalstīs iegūto kvalifikāciju un studiju kredītpunktu atzīšanas uzlabošanai, kvalitatīva stažēšanās sistēma un jauna Eiropas aizdevumu garantijas sistēma, lai ļautu lielākam skaitam studentu rast pieņemamu finansējumu maģistra grāda studijām citā ES valstī. Tiks izstrādāts jauns daudzdimensionāls informācijas un vērtēšanas rīks augstākās izglītības iestādēm, lai uzlabotu augstākās izglītības nozares caurskatāmību, kas studentiem, akadēmiskajam personālam un citiem sniegs skaidru priekšstatu par profilu un sniegumu vai individuālām iestādēm. Pirmie rezultāti gaidāmi 2013. gadā. Šāda caurskatāmība sniedz būtisku pamatu turpmākajam darbam pie universitāšu un koledžu stiprajām pusēm, lai izstrādātu 21. gadsimtam atbilstošu augstākās izglītības sistēmu.