Kultūras ministrijas pagājušajā gadā izstrādātajās un valdībā apstiprinātajās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam kā viena no prioritātēm ir izvirzīta diasporas saišu stiprināšana ar Latviju. Latviešu Dziesmu un deju svētki neatkarīgi no to norises vietas pasaulē tiek uzskatīti par kopējā svētku procesa neatņemamu un būtisku sastāvdaļu, kā arī latviskās piederības stiprināšanas elementu, uzsver Kultūras ministrija.
Šo iemeslu dēļ ministre, kā Dziesmu un deju svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, Austrālijas latviešus vizītes laikā iepazīstinājusi ar nākamvasar gaidāmo svētku norisi Latvijā, diasporas kolektīvu iespējām piedalīties galvenajos svētku pasākumos, kā arī iespējām apmeklēt svētku pasākumus kā skatītājiem.
Austrālijas latvieši Ž.Jaunzemes-Grendes viesošanos dienvidu kontinentā uzņem ar dalītām jūtām – lielākoties priecīgi, ka ir iespēja veicināt sadarbību kultūras jomā, tiesa gan tautieši arī atzīst, ka ministre pārāk maz laika ieplānojusi tam, lai atbildētu uz trimdas latviešu jautājumiem.
Imants Kronītis, Daugavas Vanagu (DV) organizācijas Adelaidas nodaļas priekšnieks kultūras ministres viesošanos Austrālijā novērtēja kā nepraktisku, taču atzina, ka "nav par sliktu, ja redz kādu no dzimtās puses". Viņš norādīja, ka ārzemēs mītošie latvieši nereti ir tie, kas sniedz no savas puses lielāku atbalstu Latvijai, nekā valsts – trimdā mītošajiem. Piemēram, DV sniedzot medicīnisku palīdzību Latvijā mītošajiem invalīdiem, kareivjiem, nesen finansiāls atbalsts sniegts arī Afganistānā un Irākā kritušo kareivju ģimenēm, stāstīja I.Kronītis.
Lai arī Ž.Jaunzeme-Grende esot tikusies ar 60 DV biedriem un draugiem 27.decembrī rīkotajās brokastīs, pietrūcis laika lai izrunātu daudzus jautājumus, atzina DV pārstāvis. Turklāt arī ministres dienaskārtībā neesot ieplānots laiks sanāksmei, kurā ministre varētu atbildēt uz ārzemju latviešu jautājumiem. "Jo vienam otram cilvēkam ir šis tas prasāms," sacīja I.Kronītis.
Pozitīvi kultūras ministres vizīti Austrālijā vērtēja Kristīne Saulīte, Melburnas Latviešu organizāciju apvienības priekšsēde un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē organizāciju vicepriekšsēde, informējot, ka 31.decembrī Ž.Jaunzeme-Grende piedalīsies organizāciju apvienības sanāksmes atklāšanā Adelaidē. K.Saulīte stāstīja, ka ārzemēs dzīvojošo latviešu saiknes ar Latviju visvairāk tiekot uzturētas ar kultūras palīdzību, ar mākslinieku un mūziķu viesošanos Austrālijā. "Tas ir liels punkts šejienes sabiedrības dzīvē,“ atzina K.Saulīte, skaidrojot, ka ikviena iespēja bagātināt kultūras dzīvi, iespēja „to veicināt un atrast pareizos cilvēkus, ar ko sadarboties," uzlūkojama pozitīvi.
K.Saulīte atzina, ka Austrālijas latviešu vidū esot liela interese par nākamgad iecerētajiem dziesmu svētkiem – uz tiem braukšot dziedātāji un dejotāji, daudzas jaunās ģimenes ņemšot uz Latviju līdzi arī savus bērnus. Iespējams, 2013.gadā uz svētkiem dosies rekordliels skaits Austrālijā mītošo tautiešu, pieļāva organizāciju pārstāve. "Neesmu dzirdējusi, ka tik daudzi jebkad būtu braukuši. Atkal ir liela interese par savu sakņu izzināšanu," norādīja K.Saulīte.
Viens no ministres vizītes mērķiem – Pilsonības likuma grozījumu pārrunāšana ar Austrālijā dzīvojošajiem latviešiem - esot ļoti aktuāls un sasāpējis, atzina K.Saulīte. Latviešu identitātes saglabāšanai esot svarīgi, lai trimdas latviešiem un viņu pēcnācējiem būu iespēja paturēt un iegūt dubultpilsonību, sacīja K.Saulīte. "Tas ir ļoti svarīgi šejieniešiem un jaunākajai paaudzei – just, ka viņi kaut kam vēl pieder. Just, ka piederi kam lielākam un svarīgākam," norādīja organizāciju pārstāve.
Ja latviešiem nebūšot iespēja paturēt un iegūt dubultpilsonību, "daudzas saiknes tiks nogrieztas". "Es nezinu, vai mēs varam to atļauties," uzsvēra K.Saulīte. Viņa skaidroja, ka ārzemēs mītošie tautieši daudz laika, enerģijas un resursus velta, lai ikdienā varētu kopt un uzturēt latvietību – piemēram, arī piedalīšanās šajā gada nogalē Adelaidē rīkotās Austrālijas latviešu 54.kultūras dienās esot uz katra paša pleciem, visi latvieši, kas tajās piedalās, arī apmaksā ceļu un izdevumus.
"Mēs piederam vienai tautai un vietai pasaulē," uzsvēra K.Saulīte, skaidrojot, ka ar dubultpilsonība palīdzētu trimdas latviešiem izjust piederību savai izcelsmes zemei.
Arī I.Kronītis atzina, ka trimdā mītošajiem latviešiem ir nepieciešama Latvijas pilsonība. Taču šajā jautājumā esot svarīgi, „lai būtu taisnība“ – viņš zinot gadījumus, kad cilvēki, kas nemākot ne vārda latviski, varot saņemt pilsonību, bet citiem dažādu formalitāšu un sarežģījumu dēļ šādas iespējas neesot. DV pārstāvis uzskata, ka Latvijas pilsonības ieguvējiem jāspēj "vismaz kādu vārdu latviski pateikt". "Es varbūt esmu superpatriots, bet šīs ir lietas, kas ir svarīgas," Diena.lv sacīja I.Kronītis.