Divas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām Veselības ministrija ar valdības un Saeimas deputātu atbalstu pārdalīja veselības aprūpes reformas naudu. No līdzekļiem, kas bija paredzēti hronisko saslimšanu ārstēšanai, bija palikuši pāri astoņi miljoni eiro. No tiem sešus miljonus piešķīra Rīgas Austrumu slimnīcai (RAKUS) jaunu iekārtu iegādei.
Lielāko daļu slimnīcas prasītā valdībā un Saeimas komisijā atbalstīja, bet strīdus raisīja miljonu vērtas iekārtas pirkšana jaunas prostatas vēža ārstēšanas metodes ieviešanai. Jaunā metode ļautu ar ultraskaņas palīdzību audzēja audus uzkarsēt līdz temperatūrai, kurā tie tiek iznīcināti. Tā tiek izmantota tikai prostatas vēža ārstēšanai.
Vilnis Lietuvietis, RAKUS valdes loceklis un Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs, vērsās pie iepriekšējās Saeimas deputātiem, kas konceptuāli atbalstīja viņa ideju par metodes ieviešanu Austrumu slimnīcā. Kad rudenī parādījās brīvi astoņi miljoni eiro, valdība un Saeimas Budžeta un finanšu komisija piekrita finansējuma piešķiršanai. Atbalstīja arī Veselības ministrija, kas gan iekārtas lietderību nevērtēja, jo paļaujas uz slimnīcas valdi.
Lietuvietis, skaidro, ka "ideja [par iekārtas iegādi] mums radās, vērojot mirstības tendences, slimības pieauguma tendences, audzēju izplatību." Viņš atklāj, ka Latvija ir trešajā vietā Eiropā cilvēku, kuri slimo ar uroģenitāliem audzējiem, mirstības ziņā. "Šo projektu es virzīju nevis kā slimnīcas valdes loceklis, bet kā ārsts urologs, Stradiņa universitātes profesors, kurš apmāca jaunos ārstus un kurš ārstē pacientus. Valdes locekļa amatā es stājos pagājušā gada jūnijā, projekts jau tika virzīts pirms tam - divus, divarpus gadus," stāsta Lietuvietis.
Saeimas komisijā naudas pārdalei piekrita visi deputāti, izņemot vienu. Neiroķirurgs Renārs Putniņš no Vienotības protestēja un sēdi pameta, lai izjauktu kvorumu. Savu lēmumu pamest sēdi Putniņš komentē, sakot, ka "sašutumu izraisīja tas, ka diemžēl Saeimas deputāti nevēlējās ieklausīties pamatotos argumentos, kāpēc mums nevajag tērēt tik lielu naudu uz tik specifisku aparātu, kurš nav īsti iekļaujams ārstēšanā Eiropā, jo Eiropas urologu vadlīnijas saka, ka šo aparātu var izmantot tikai pētījumu ietvaros. Pagājušajā gadā tas tika iekļauts Amerikas ārstēšanas vadlīnijās, kur arī starp urologiem nav viennozīmīgs atbildes par to, vai šī metode ir laba vai slikta."
Viņa mēģinājums noraut balsojumu neizdevās, jo uz sēdi ieradās Saskaņas deputāts Igors Pimenovs un komisijas lēmums bija vienbalsīgs.
Zīmīgi, ka Ilze Viņķele, Veselības ministre, atklāj, ka ministrija nav atbalstījusi lēmumu par iekārtas iegādi. "Ja mums būtu tik daudz naudas, kā mums nav, tad varētu pirkt. Bet ko kolēģi ir izdarījuši - viņi ir, kā tautā saka, pārrullējuši ministrijai pāri, jo ir atrastas dzirdīgas ausis iepriekšējā sasaukuma Saeimas komisijā," nostāju skaidro Viņķele. Viņa arī piebilst, ka naudu varēja novirzīt citu iekārtu iegādei, kas nestu vairāk labuma.
Iekārta, par kuru runā Viņķele, ir mamogrāfs, kas tiek izmantots krūts vēža diagnostikā. Pagājušā gada oktobrī Austrumu slimnīca sāka jauna mamogrāfa iepirkšanu, bet procesu pārtrauca. Pamatojums - piegādātāju piedāvātās cenas bijušas pārāk augstas. Šogad februārī vecais mamogrāfs salūza un vairākas nedēļas Latvijas centrālajā vēža klīnikā izmeklējumus krūts vēža diagnostikai neveica.
Pašlaik prostatas vēža diagnozes gadījumā ārsti izvēlas, vai nogaidīt un audzēju novērot, jo tas attīstās ļoti lēni, vai rīkoties. Iespējas ir ķirurģiska audzēja izgriešana, staru terapija, ķīmijterapija, hormonu terapija. Ja vienreiz vēzis izārstēts, bet pēc gadiem atgriežas, apstarot to otrreiz vairs nevar. Šādiem gadījumiem būs domāta jauniegūtā aparatūra. Kritiķi norāda, ka par metodes efektivitāti vēl nav pietiekami daudz datu, jo visā pasaulē šādu ierīču ir 250 un pētījumi vēl turpinās.
Prostats
vēl
Lauris