Odzes ir sastopamas visā Latvijā, tās ir kurlas, tomēr ļoti labi jūt dažādas vibrācijas un draudu gadījumā cenšas paslēpties. RAKUS Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs Roberts Stašinskis norāda, ka jādara viss, lai ar odzi nesastaptos, - to var darīt skrienot, lecot, sitot kājas pie zemes un tamlīdzīgi. Dodoties pļavās vai mežos, iespēju robežās ir svarīgi vilkt stingru apģērbu, zābakus virs potītēm, cimdus.
Odzes inde sastāv no daudziem bioloģiski aktīviem komponentiem, un katram no tiem ir atšķirīga ietekme uz dažādām orgānu sistēmām. Būtiskākā ir hemotoksiskā ietekme, respektīvi, uz asinsrites sistēmu, uzsver Stašinskis.
Viņš skaidro, ka pēc odzes koduma simptomātika sākas agrīni ar lokālām sāpēm koduma vietā, kur var veidoties lokāls pietūkums. Iespējama agrīna kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumu rašanās, piemēram, slikta dūša, vemšana, diareja, kolikas vēderā, bet smagos saindēšanās gadījumos novēro šoku - strauju asinsspiediena krišanos, izteiktu vājumu, ģībšanu, svīšanu. Smagākos gadījumos sākas pat apziņas traucējumi, kam var pievienoties arī elpošanas traucējumi.
Kodiena vietā visbiežāk redzami divi punktiņi no čūskas zobiem. Ja pirms kodiena odze indi jau iztērējusi un tā vēl nav paspējusi atjaunoties, saindēšanās nenotiks. Tomēr notikuma brīdī to neviens nezina. Visbiežāk inde cilvēka organismā tiek iešļākta, un tad sākas saindēšanās izpausmes.
Saindēšanās gadījumā lokālā tūska var pieaugt un izplatīties pat 72 stundas, iespējamas hemorāģiskas un pat nekrotiskas ādas pārmaiņas.
Ja odze iekodusi, jāsaglabā miers. Jācenšas sakosto ķermeņa daļu turēt mierā, piemēram, roku iekārt lakatiņā, lieki nekustināt sakosto kāju un tamlīdzīgi. Koduma vietu nedrīkst spiest, sūkt, griezt vai veikt citas darbības, jo tās veicina indes izplatību un infekcijas pievienošanos. Lokāli drīkst uzlikt vēsumu, bet nedrīkst likt žņaugu. Pēc iespējas ātrāk jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības. Ikviens cietušais medicīnas iestādē būtu jānovēro astoņas līdz divpadsmit stundas.
Medicīnas iestādē tiks lemts par tālāko terapiju. Notikuma vietā nav izmantojami specifiski antidoti. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar izteiktu anafilaksi jeb šoka reakciju anamnēzē.
RAKUS pacienti ar čūsku kodumiem netiek uzņemti bieži - pēdējo gadu griezumā vidēji nav vairāk par pieciem pacientiem gadā. Pateicoties kvalitatīvai terapijai, Eiropā pēdējos gados nav bijis arī neviena nāves gadījuma.