Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem ikgadējā mirstība no antimikrobiālās rezistences 2050.gadā tiek prognozēta daudz lielāka nekā no onkoloģiskajām saslimšanām, cukura diabēta un ceļu satiksmes negadījumiem. Saskaņā ar PVO apkopotajiem datiem - 2014.gadā no antimikrobiālās rezistences miruši 700 000 cilvēku.
Ieteikumi sagatavoti kā ceturtais grāmatas Rekomendācijas empīriskai un etiotropai antimikrobiālai ārstēšanai izdevuma papildinājums. Pirmie minētās grāmatas tipogrāfijas izdevumi ar autoru - profesora Aivara Lejnieka un ārsta - infektologa Māra Liepiņa autogrāfiem jau šodien tika nosūtīti lielākajām un reģionālajām slimnīcām Latvijā.
Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, ārsts-infektologs Māris Liepiņš atklāj, ka antibiotikas ordinē gandrīz visu specializāciju ārsti, bet to pareiza lietošana - ir vērā ņemams izaicinājums mūsdienās.
"Diemžēl antibiotiku lietošanas sekas ir antimikrobiālā rezistence, kas realitātē nozīmē to, ka, piemēram, parastu plaušu karsoni vai cistītu izraisa mikrobs, kuru vairs nevar izārstēt ar "vienkāršu" antibiotiku, vai izvēlēties "vienu no septiņām antibiotikām"," skaidro ārsts, piebilstot, ka dažkārt pat vairs nav antibiotiku, ar kurām var izārstēt pat vienkāršas kaites.
Jo vairāk antibiotikas tiek lietotas, jo ātrāk un masveidīgāk pieaug rezistences izplatība, atzīmē Liepiņš. Pēc viņa paustā, pirms pieciem gadiem līdz pat 20% pacientu, kas ārstējās Austrumu slimnīcas stacionāros, bija saņēmuši antibiotikas bez pamatotām indikācijām. Biežākās kļūdas - vīrusu infekciju ārstēšana, ilgstoša profilakse pēc ķirurģiskām operācijām, asimptomātisku bakteriūriju ārstēšana.
Tomēr pēdējo gadu laikā pacientu īpatsvars, kas saņēmuši antibiotikas bez pamatotām indikācijām - ir mazinājies uz pusi, klāsta infektologs. "Tas noticis pateicoties kolēģu izpratnei par rezistenci un gribētos domāt - arī iepriekš izdotie izglītojošiem materiāliem ir bijusi sava svarīga loma," uzskata infektologs.
Austrumu slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā un Rīgas Stradiņa Universitātes Iekšķīgo slimību katedras vadītājs Aivars Lejnieks skaidro, ka izdoto rekomendāciju mērķis ir veicināt antimikrobiālās terapijas adekvātu pielietošanu. Vienlaikus ieteikumi palīdzēs mazināt un ierobežot antimikrobiālo rezistenci, kas, kā norāda Lejnieks, ir ļoti aktuāla problēma visā pasaulē.
Pēc Lejnieka paustā, antimikrobiālā terapija ir viena no būtiskākajām medikamentozām ārstēšanas metodēm. Ar pareizi un savlaicīgi izvēlētu un precīzi lietotu antibiotiķi bieži ir iespējams izārstēt daudzas mikroorganismu izraisītas slimības vai arī neļaut akūtai slimībai pāriet hroniskā formā.
"Uzskatu, ka universitāšu slimnīcām ir īpaša loma antimikrobiālās rezistences mazināšanā - gan preventīvi īstenojot rezistenci ierobežojošus pasākumus, gan arī izglītojot un informējot kolēģus un topošos ārstus, tādējādi veicinot racionālu zāļu ordinēšanu un lietošanu," pauž Lejnieks.
Savukārt Liepiņš norāda, ka ar šo publikāciju cerams izdevies ne tikai pilnveidot un atjaunot grāmatas saturu, uzklausīt kolēģu jautājumus un pieredzi, bet arī uzlabot tās formātu, lai drukātais izdevums būtu ikdienā ērti lietojams un pārskatāms.
Austrumu slimnīcas eksperti aicina arī plašāku sabiedrību - ikvienu interesentu, iepazīt grāmatas saturu elektroniski, kas ļaus vairot izpratni par to, kādas saslimšanas palīdz ārstēt antibiotikas.
Saudzēsim antibiotikas - to ir maz, tā ir ļoti būtiska veselības aprūpes sastāvdaļa un domāsim par savām vecumdienām un mūsu bērniem, uzsver eksperti.
Ceturtais izdevums Rekomendācijas empīriskai un etiotropai antimikrobiālai ārstēšanai ikvienam interesentam ir pieejams bez maksas elektroniski Austrumu slimnīcas mājaslapā www.aslimnica.lv . Pieejams arī ir grāmatas drukātais formāts, pēc kura jau tagad esot liels pieprasījums.