Dienas apmeklētājā Rojas pagastā, par kuru pērn tika saņemts visvairāk sūdzību, ir sperts pussolis uz priekšu, sadabūtas līmējamās soda kvītis, tiesa, pašvaldība atzīst — vēl aizvien ir problēmas ar stāvvietām.
Diena jau pērn rakstīja, ka Valsts vides dienesta (VVD) vides inspektori neregulāros reidos nespēj nodrošināt pilnvērtīgu kāpu kontroli, tādēļ kāpu sargāšanai pērn iecerēts piesaistīt arī sabiedrību un pašvaldības.
Stāvvietā braukt aizliegts
Visbiežāk kāpās iebraukušie vadītāji sūdzas par stāvvietu un informējošu zīmju trūkumu. Rojas pagastā, kura jūras krasta garums ir ap 40 kilometru, ir vien četras publiski pieejamās stāvvietas. Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Žoluds sola stāvvietu skaitu piekrastē palielināt līdz 14. Stāvvieta 100 mašīnām skujiņā tiks ierīkota uz Rojas pludmali vedošā ceļa malās, kurās paredzamo pārkārtojumu dēļ jau uzliktas apstāšanās aizlieguma zīmes. "Piejūras mežu zeme pamatā pieder Latvijas valsts mežiem (LVM), kam ir visas iespējas iedalīt zemes un ierīkot stāvvietas," uzskata J.?Žoluds. Šis jautājums ar LVM pārrunāts Piekrastes pašvaldību apvienībā, taču konkrētība nav panākta.
Bezmaksas stāvvietas ir Kaltenē un pie Rojas pludmales, maksas — aptuveni par latu — Ģipkā un Melnsilā. Visvairāk izbraukātas kāpas savukārt ir posmā Roja—Melnsils, kur stāvvietas ir par maksu. Vietējie tajā neredz sakarību. "Šogad jau manīts daudz kvadriciklu un motociklu, pārsvarā jau tie ir vietējie, ar kuriem Rojas kārtībnieks negrib saiet ragos," novērojis Rojas iedzīvotājs Matīss.
Pie kāpās nelegāli izbraukātiem ceļiem vietām izliktas braukšanas aizlieguma un strupceļa zīmes, taču informācija, ka par braukšanu kāpās ar auto draud sods, atrodama tur nav. Tāda ir tikai uz Rojas pludmales stenda. Pašvaldība skaidro, ka pati nekādus plakātus neliek, jo uzskata, ka kāpu izbraukāšanas problēmu atrisināšot ieplānotās stāvvietas.
Kā sodīs?
Līdz šim divi Rojas pašvaldības policisti kāpu kontrolē varēja iesaistīties vien kopīgi ar VVD darbiniekiem, plašākas pilnvaras viņiem nebija, taču šosezon šajā jomā panāktas plašākas tiesības. Proti, ja pašvaldība nokārto nepieciešamās formalitātes ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), tad tai ir iespēja kāpu izbraukātājus sodīt pašai. Turklāt tā saņem uz loga līmējamos protokolus, kas būtiski atvieglo uzdevumu, jo sodīt var bez auto īpašnieku klātbūtnes. Turklāt divas trešdaļas no iekasētās soda naudas paliek pašai pašvaldībai. Rojas policijas vecākais inspektors Juris Dambītis šonedēļ speciāli bija ieradies Rīgā, lai saņemtu līmējamos protokolus un sarunā ar Dienu bija apņēmības pilns tos likt lietā.
Tiesa, viņš bija pārliecināts, ka maksimālais sods ir 20 latu, lai gan pēc administratīvo pārkāpumu kodeksa, sods var būt pat līdz 50 latu liels, ko apliecināja ar VVD. Dienests gan atzīst, ka nav rīkojis īpašas apmācības pašvaldību deleģētiem kāpu sargātājiem. "Pieņemam, ka pašvaldību izraudzīti cilvēki ir pietiekami zinoši, tādēļ speciālu semināru neplānojam," saka VVD pārstāvis Andris Širovs, piebilstot, ka ar jaunajiem kolēģiem ieplānoti kopīgi pieredzes apmaiņas reidi, turklāt pašvaldību pārstāvji varot vērsties dienestā ar jautājumiem.
Šīs sezona jaunums kāpu kontrolē ir sabiedriskie vides inspektori, kurus apmāca VVD. Būtība tāda: VVD bez maksas novada piecu stundu lekciju, pēc kuras jānokārto atestācija. To nokārtojot, sabiedriskais inspektors, redzot pārkāpumu, var sastādīt protokolu, kas kopā ar fotogrāfijām trīs dienu laikā jānosūta VVD, kas arī pieņem lēmumu par soda piemērošanu un apjomu. Rojas pagastā gan par šādu iespēju zina retais — informatīvo kampaņu par šo jauninājumu VVD rīkot neplāno, taču aicina vērsties pie A.Širova (tālr.29297579.) Ienākumus gan no šī sabiedrskā posteņa VVD nesola — tas balstīts uz sabiedriskā labuma principu.
***
kur sūdzēties
Kāpu izbraukātāju foto var sūtīt arī šogad
Iedzīvotāji, kas pamana kāpās iebraukušu auto, tāpat kā pērn par to var informēt VVD, nosūtot dienestam pārkāpumu fiksējošas fotogrāfijas un iesniegumu.
Fotogrāfijas (vēlams vairākas) var sūtīt arī elektroniskā veidā pa e–pastu [email protected], taču iesniegums jāsūta pa pastu VVD, Rūpniecības 23, Rīga, LV-1045 vai attiecīgai dienesta reģionālai vides pārvaldei.
Iesniegumā iespējami precīzi jānorāda pārkāpuma vieta, attālums no jūras, kā arī pārkāpuma liecinieka kontaktinformācija — vārds, uzvārds, adreses vai tālrunis. Iesniegums ir jāparaksta un jānorāda tā rakstīšanas datums.
neizdarīgās pašvaldības
Piekrastes pašvaldības, kas aizvien nav noslēgušas līgumu ar CSDD un tādēļ nevar patstāvīgi iesaistīties kāpu izbraukātāju sodīšanā, ir Rucava, Medze, Vērgale, Sakas novads, Užava, Vārve, Ventspils, Kolka, Jūrmala, Skulte, Liepupe, Ainaži.
Pašvaldības, kas var sodīt par kāpu izbraukāšanu, ir Nīca, Liepāja, Jūrkalne, Tārgale, Roja, Mērsrags, Engure, Lapmežciema novads, Rīga, Carnikavas novads, Saulkrasti, Salacgrīva.
Avots: CSDD