Avīze: Papes dabas parks ir neveiksmīga vieta sumbru atjaunošanai

Lielākā problēma izrādījusies nevis dzīvnieku spēja piemēroties cilvēku iegribām, bet pašu cilvēku neprasme pārvaldīt mākslīgi izveidoto vidi.Par Papes ezeru un aizsargājamajām dabas teritorijām teorētiski atbild Vides ministrija, par slūžām, kas ezeru savieno ar jūru - Rucavas novads, par pārplūstošajiem polderiem - Zemkopības ministrija, Nīcas novadam jāskaidrojas ar neapmierinātajiem iedzīvotājiem. Viņiem savukārt nav īsti ar ko runāt, jo Papes dabas pārvaldi Ministru kabinets nav izveidojis. Pēdējo apstākli par būtiskāko uzskata Nīcas novada mērs Agris Petermanis. Latvijai neraksturīgo lielo zālēdāju ieviešana Latvijas vidē ir Pasaules dabas fonda projekts. Taču sabiedriskā organizācija saviem spēkiem nespēj atrisināt no Eiropas atvesto dzīvnieku un vietējo iedzīvotāju domstarpības.Patlaban Papes pļavās mīt aptuveni 90 taurgovis, aptuveni 60 Konik Polski šķirnes zirgi, kas selekcionēti kā savvaļas zirga tarpāna pēcteči, un 11 sumbri.Tieši ar sumbriem radušās vislielākās problēmas. Ik rudeni, paaugstinoties ūdens līmenim ezerā, viņiem atvēlētajos 200 hektāros piekrastes pļavas faktiski pazūd zem ūdens - slūžas, kas ezeru savieno ar jūru, kā nākas nestrādā, un dzīvniekiem neatliek nekas cits, kā glābt savu ādu, laužoties cauri nožogojumiem. Turklāt Pasaules dabas fonda īstenotā projekta vadītājs Ints Mednis stāsta, ka tagad klāt nākusi vēl viena problēma, proti, izbaudījuši brīvību, sumbri vairs nevēlas tikt ierobežoti. Viņi izbradā labības sējumus, baida cilvēkus un mājlopus, izrakņā kartupeļus, nograuž ābeles tā, līdz vēderam iestieg puķu dobēs. Vismaz pēc iedzīvotāju sūdzībām, sumbri uzvedas kā tāda huligānu banda.Avīze arī norāda, ka pēdējo triju gadu laikā iedzīvotāji daudzkārt nākuši kopā, rakstījuši vēstules, prasījuši projekta īstenotājus uzņemties atbildību par savu rīcību, taču viss velti. Vides ministrija iedzīvotājiem atbildējusi, ka pēc izkļūšanas no dabas parka teritorijas, sumbri kļuvuši par savvaļas dzīvniekiem, tāpēc tā nevarot atbildēt par viņu nedarbiem. Taču Medību likumā par sumbriem nav ne vārda. Šāda pozīcija ir izdevīga arī apdrošinātājiem, kas atteikušies maksāt par apēstajām ābelēm. Lai atrisinātu problēmu, iedzīvotāji pieprasa kārtīgu žogu apkārt sumbriem atvēlētajai teritorijai. Savukārt Pasaules dabas fonds neredz jēgu sakārtot sumbru aploku, kamēr nav nodrošināta ūdens novadīšana no pārplūstošajiem polderiem. Sakārtot slūžas vai to vietā ierīkot dabisku pārplūdi neesot iespējams, jo ezers vispirms jāieraksta zemesgrāmatā, un to naudas trūkuma dēļ kavējas darīt Vides ministrija. Visas šīs problēmas bija jāatrisina, pirms uz Papi no ārzemēm tika atvesti dzīvnieki.Vides ministrija arī atzinusi, ka neatbalsta sumbru atjaunošanas projektu kā sugas reintrodukciju Latvijas dabā.