Pirmie dati liecina, ka zināms sastinguma un nogaidīšanas periods varētu būt noslēdzies - uzņēmumi un privātpersonas pamazām atgriežas pie atliktajām iecerēm un pieprasījums pēc aizdevumiem ir pieaugošs, informē Bajāre.
Viņa arī min, ja nenotiks kādi globāli satricinājumi, šī tendence šogad pieņemsies spēkā, taču kreditēšana nav vienīgā aktualitāte finanšu nozarē.
Bajāre uzskaita, ka šā gada aktualitātes finanšu jomā ir un būs arī uzkrājumu veidošana iedzīvotājiem, finanšu pratības stiprināšana, krāpniecības ierobežošana un finanšu pakalpojumu pieejamība
FNA vadītāja atgādina, ka šogad stājās spēkā atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuri ir jau saņēmuši vai drīzumā saņems otro atbalsta maksājumu, ko saistībā ar strauji pieaugušajām EURIBOR likmēm cilvēkiem izmaksā bankas. Bankas šogad pirmajā ceturksnī kopumā valstij šim mērķim pārskaitīja 24 miljonus eiro, līdzīga summa tika pārskaitīta arī par otro ceturksni, bet visa šī gada laikā tie būs gandrīz 100 miljoni eiro.
Par nodevas ieceri un administrēšanu nozarei bija smagas diskusijas ar politiķiem, kas galu galā noslēdzās ar to, ka metodiku, kas skaidro visus ar atbalstu kredītņēmējiem saistītos jautājumus, izstrādāja FNA sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Pabalstu aprēķināšana un izmaksa ir publiskā sektora (valsts un pašvaldību) funkcija, taču šajā gadījumā to bija jāuzņemas finanšu nozarei, algojot šim mērķim darbiniekus un strādājot pie izmaksu metodoloģijas. Atbalsta maksājumi skar visai lielu cilvēku skaitu - hipotekāro kredītu skaits Latvijā pārsniedz 120 000, un teju 98% no tiem kvalificējas kritērijiem atbalsta saņemšanai.
Bajāre norāda, ka daudzi potenciālie hipotekāro kredītu ņēmēji, arī uzņēmēji, pērn atlika plānu realizāciju, gaidot, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks samazināt procentu likmes. Jūnija sākumā šāds lēmums tika pieņemts - pēc ilgstoša likmju kāpuma perioda tās tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.
Bajāre uzskata, ka ir pamatoti sagaidīt, ka šogad un nākamgad likmes tiks samazinātas vēl, pakāpeniski sasniedzot 2% robežu, taču tas notiks krietni gausāk, nekā pērn pieredzētā vairākkārtējā likmju celšana ar mērķi ierobežot inflāciju.
Visticamāk, 0,25 procentpunktu samazinājums pagaidām nav atstājis būtisku ietekmi uz likmi, ko cilvēkiem jāmaksā par aizņēmumiem, tomēr tendence ir pozitīva un aizņēmējus iedrošinoša, pauž Bajāre. Banku dati par aktivitāti aizdevumu tirgū rāda, ka interese ir atgriezusies, piemēram, "SEB banka" vēsta, ka hipotekāro aizdevumu apmērs otrajā ceturksnī ir pieaudzis par 39%, "Swedbank" norāda, ka otrajā ceturksnī ir pieaudzis piešķirto aizdevumu apmērs privātpersonām, kopējam privātpersonu aizdevumu portfelim sasniedzot 2,5 miljardus eiro. Pozitīvas tendences vērojamas arī uzņēmēju kreditēšanā, tāpēc Bajāre pieļauj, ka 2024.gads varētu kļūt par "atspēriena" gadu turpmākajai attīstībai.
FNA vadītāja uzsver, ka bankas var un grib kreditēt gan privātpersonas, gan uzņēmējus, taču, lai kreditēšana būtiski augtu, ir vajadzīga cilvēku un uzņēmumu kredītspēja, proti, atbilstība banku uzraugu, kā arī banku pašu noteiktajām prasībām. Attiecīgo situāciju nevar atrisināt bankas vienas pašas - tas, piemēram, ir ēnu ekonomikas apkarošanas jautājums un birokrātijas mazināšana, kur FNA sagaida rīcību no valsts puses.
Viens no prioritāriem finansēšanas virzieniem uzņēmējdarbībā ir aizsardzības un drošības nozare, ar kuru FNA sākusi sadarbību, lai skaidrotu aizdevumu saņemšanas iespējas. Aizsardzības un drošības nozares attīstība izriet vienlaikus no Latvijas kā valsts eksistenciālas vajadzības, taču šī nozare ir arī ekonomiski perspektīva. Bajāre atzīst, ka turpat visi FNA biedri ir izteikuši vēlmi šo sadarbību attīstīt, tādēļ asociācija cenšas aktīvi attīstīt šo sadarbību ar industriju, tostarp ar valsts aktīvu iesaisti.
Bajāre uzsver, ka, runājot par drošību, nedrīkst aizmirst par cilvēku finansiālo drošību, kas veidojas no diviem pamatelementiem - finanšu pratības un uzkrājumu veidošanas kultūras. FNA šovasar sāka pret telefonkrāpniecību vērstu kampaņu "Met nost!", kuras mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem, īpašu uzmanību pievēršot senioru auditorijai, atpazīt un izvairīties no telefonkrāpniekiem. Vairāki nozares biedri aktīvi veic iedzīvotāju un uzņēmēju izglītošanu, lai uzlabotu finanšu pratību privātpersonu un uzņēmēju vidū.
Bajāre norāda, ka pēdējos divos mēnešos ir būtiski samazinājies krāpšanas gadījumu skaits, kas skaidrojams gan ar aktīvu sabiedrības informēšanu, banku drošības risinājumu attīstību, kā arī pozitīvo sadarbības sākšanu ar vienu no telefonoperatoriem, kas bloķē krāpnieku zvanus.
Runājot par uzkrājumu veidošanu, Bajāre atzīmē, ka par nozīmīgāko ilgtermiņa uzkrājumu veidu Latvijā ir kļuvis pensiju otrais un trešais līmenis. Nozīmīga pārmaiņa, kas stājās spēkā no 1.jūlija, - pensiju kapitāla pārvaldnieki tagad zina, kas ir to klienti un var piedāvāt cilvēku vecumam atbilstošus ieguldījumu plānus, kā arī kopumā - izglītot par uzkrājumu veidošanos.
Bajāre uzsver, ka tas ir svarīgi, jo pašiem uzkrājumu veicējiem bieži vien nav nedz laika, nedz intereses par to, kas ar šo uzkrājumu notiek, tāpēc ir vajadzīgs proaktīvs atgādinājums no pensijas pārvaldnieka par to, kā uzkrāt vairāk. Šī risinājuma tapšanā Bajāre atzīmē pozitīvu nozares sadarbību ar valsti. Bajāre prognozē, ka arī nākamā aktuālā lieta - ļaut cilvēkiem pašiem izvēlēties laiku, kad pensijas otrā līmeņa uzkrājumus izņemt - tiks atrisināta sekmīgi. FNA vadītāja skaidro, ka šī novitāte ir nozīmīga, lai nebūtu situācijas, kad pensijas vecuma sasniegšana sakrīt ar lejupslīdi tirgos un cilvēkam nākas izņemt naudu ar zaudējumiem.
"Jāatceras, ka ikviena uzņēmējdarbības forma, arī finanšu nozare, ir dažādu risku balansēšana un vadība. Pieaugoši riski un neprognozējamība vienmēr rada piesardzību, jo uzņēmēji cenšas pasargāt savu biznesu, savas komandas darba vietas, savu konkurētspēju. To vajadzētu skaidri apzināties lēmumu pieņēmējiem, un vērtēt jaunas prasības finanšu sektoram kontekstā ar to, ko no tā sagaidām - visiem pieejamus, mūsdienīgus un iespējami lētākus finanšu pakalpojumus," pauž Bajāre.
Viņa piebilst, ka jau vēsturiski novērojams, ka noteiktos brīžos valsts un pašvaldības nodod savas funkcijas privātajam sektoram. Pašlaik novērojams sociālās funkcijas nodrošināšanas tūkums, īpaši jau reģionos. Bajāre norāda, ka finanšu nozare ir gatava izskatīt iespējas sniegt atbalstu gan reģionos esošās ekonomikas attīstībā, tostarp arī sociālās funkcijas nodrošināšanā, tomēr arī šajā gadījumā ir svarīgi izprast vajadzības, kā arī tās savietot ar biznesa interesēm un iespējām.