Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi paredz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus paredzot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.
FM likumprojekta anotācijā skaidro, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.
Šobrīd kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic UIN samaksu vispārējā kārtībā - veicot nodokļa nomaksu peļņas sadales brīdī (uzņēmumu īpašnieku lēmums) vai veicot ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus. Līdz ar to valsts budžetā maksājamā UIN apmērs nav atkarīgs no gūtās peļņas lieluma, bet saistīts ar to, kādā apmērā šī peļņa tiek vai netiek sadalīta.
Ministrijā, atsaucoties Latvijas Bankas publiskotajiem datiem, norāda, ka Latvijas kredītiestādes 2023.gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.
Savukārt, balstoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskatu par nebanku kreditēšanas tirgus darbību 2022.gadā, FM secina, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, līdzīgi kā kredītiestādes, gūst būtisku peļņu no augstajiem procentiem par izsniegtajiem kredītiem.
Vērtējot patērētāju kreditētāju peļņas rentabilitāti kopumā, FM secina, ka tā pārsvarā pārsniedz 30% robežu, kas ir būtiski lielāka par Latvijā darbojošos uzņēmumu vidējo rentabilitāti.
Kopumā vērtējot kreditētāju darbību un to rezultātus, vērojama netipiski augsta peļņa, kas veidojas no augsto procentu likmju ienākuma par izsniegtajiem kredītiem. Vienlaikus šī augstā peļņa negarantē kreditētāju veikto UIN maksājumu pieaugumu valsts budžetā. Tādēļ, pēc FM paustā, ir nepieciešams noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadējus UIN maksājumus valsts budžetā, neatkarīgi no tā, vai tie veic peļņas sadali. Tas vienlaikus garantētu prognozējamus valsts budžeta ieņēmumus un nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā.
Likumprojekta noteikumi attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem paredz noteikt pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale dividendēs. Taksācijas gada UIN piemaksa tiek aprēķina balstoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Nosakot taksācijas gada nodokļa piemaksas apmēru, tiek ņemta vērā pirmstaksācijas gada peļņas apmērs, no kura izslēgta peļņas daļa, kura pirmstaksācijas gadā bija sadalīta kā ārkārtas dividendes.
Lai novērstu nodokļa dubultās uzlikšanas risku, taksācijas gadā aprēķināto piemaksas summu ir tiesības samazināt par nodokļa summu, kas aprēķināta par taksācijas gadā veikto iepriekšējo gadu peļņas sadali dividendēs, līdz piemaksas aprēķina iesniegšanas brīdim.
Savukārt taksācijas gadā samaksāto UIN piemaksas summu neierobežotā laika periodā, hronoloģiskā secībā varēs attiecināt uz turpmāk aprēķināto UIN par peļņas sadali dividendēs, tas ir, samazināt par dividendēm aprēķināto UIN, bet ne vairāk kā iepriekš veikto uzkrāto UIN piemaksu summas daļu, attiecībā uz kuru iepriekš nav veikti samazinājumi, aprēķinot UIN peļņas sadales brīdī.
Papildus tam, ņemot vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas paredz, ka par saņemtajām dividendēm un ienākumu, kas gūts no tādu akciju atsavināšanas, kuras īpašumā turētas vairāk nekā 36 mēnešus, nodokļa maksātājs turpmāk būs tiesīgs samazināt ar UIN apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru un taksācijas gada UIN piemaksas aprēķināšanas vajadzībām tiks paredzēta iespēja atskaitīt minētos pirmstaksācijas gadā gūtos ienākumus no pirmstaksācijas peļņas vai zaudējumu aprēķina.
Piemēram, gadījumā, ja nodokļa maksātājam rodas pienākums 2025.taksācijas gadā iesniegt UIN piemaksas aprēķinu, tas, aprēķinot 2025. taksācijas gada nodokļa piemaksu, par aprēķina pamatu ņems 2024.gada gada peļņas vai zaudējumu pēc nodokļiem aprēķina datus (ar korekcijām), savukārt 2025. taksācijas gada aprēķināto UIN piemaksas summu maksātājs būs tiesīgs samazināt par UIN summu, kas aprēķināta par 2025.gadā veikto iepriekšējo gadu peļņas sadali dividendēs līdz piemaksas aprēķina iesniegšanas brīdim. Turklāt nodokļu maksātājs būs tiesīgs samazināt turpmāk aprēķināto UIN summu, kas aprēķināta par peļņas sadali dividendēs (izņemot ārkārtas dividendes), par 2025. taksācijas gadā samaksāto UIN piemaksas summu.
UIN piemaksa attiecas uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir Latvijas UIN maksātāji, tas ir, gan kapitālsabiedrības, gan ārvalstu filiāles jeb pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā. Lai gan dubultu nodokļa uzlikšanu regulē Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas, grozījumos atrunāts, ka Latvijas uzņēmuma ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības finanšu datus nodokļa piemaksas aprēķinam neņem vērā, ja tie veic atsevišķu uzskaiti un maksā nodokli ārvalstī.
Ņemot vērā, ka gan kredītiestādes, gan patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji nodarbojas ar licencētu kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu un līdzvērtīgi kredītiestādēm, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji izsniedz aizdevumus fiziskām personām un gūstot peļņu par izsniegtajiem aizdevumiem, likumprojekts tiek attiecināts ne tikai uz kredītiestādēm, bet arī uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot Satversmē ietverto vienlīdzības principu un sabalansētu pieeju fizisko personu kreditētāju jomā, ņemot vērā, ka šie kreditētāji atrodas salīdzināmos apstākļos.
Turklāt attiecībā uz likumprojektā minēto normu samērīgumu, FM uzsver, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji samaksāto UIN piemaksu varēs ņemt vērā turpmākajos periodos, attiecīgā apmērā samazinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.