Bankas sēž uz naudas

Idejas, ka varētu kaut kā iztikt bez sliktajām un alkatīgajām bankām vai vismaz tās riktīgi piežmiegt, ik pa brīdim medijos uznirst un kredītos noslīkušie, protams, tām aplaudē, bet nav skaidrs, kur tādā virzienā ejot, var nonākt. Visdrīzāk atkal pie valstiski regulēta sociālisma. Ar regulēšanu ir tās ziepes, ka sākot ar mazumiņu, laika gaitā ir jāregulē un jākontrolē arvien vairāk. Un burbuļi ekonomikā ir un būs, tie ir kapitālisma sastāvdaļa, kas nemaz tik viegli un visos gadījumos nav nošķirami no attīstības. Postpadomju pilsoņiem pārplīsis burbulis varēja būt liels pārsteigums, kad pusgadsimtu borēts par nemitīgu augšupejošu attīstību, bet diemžēl tās pašas ilūzijas daudzus apsēdušas arī Rietumos, liekot prātot, kā izskaust burbuļus, nevis kā tos labāk pārlaist un pacēluma posmos - ietaupīt.

Tā nav ne parastā, ne analītiskā žurnālistika, ar ko nodarbojas Sandris, tā ir ūdens duļķošana.

mani sajūsmina šī tukšvārdība. :) kā vienmēr - nekādu konkrētu priekšlikumu, ko varbūt vajadzētu darīt, tikai kaut kādas no vienas intervijas izrautas frāzes tiek apmuļļātas, nesaprotot būtību. jā, tā ir dziļa analītiska žurnālistika. :)))) pieci punkti un žetons, tev Sandri! :))) izlasīju šo rakstu un man viss uzreiz kļuva skaidrs kā dienā. :) ko mēs bez Toča darītu?

Izlasot sleju šodienas Dienā, zem kuras parakstījies kāds S.Toča, pārņem izbrīns. Jo puisis ņirgājas par šajā pašā avīzē pirms pāris dienām publicēto interviju ar bankas vadītāju Rimševicu. S.Točs rīkojas lēta padomjlaiku kolhoza poltinformatora manierē: neiedziļinoties intervijas saturā, viņš izmanto no konteksta izķertas frāzes un izveido no tām greizu konstrukciju. Un tad gan pats sajūsminās par tās kroplumu, gan aicina pasmieties arī savus klausītājus. Pārņem tāda kā neērtības sajūta, redzot tādu diletantismu. Rodas jautājums, kāpēc viņš tā rīkojas? Vai nu patiešām ir pārāk dumjš, lai apjēgtu Rimševica intervijā manuprāt skaidri izteikto domu. Vai arī izkropļo to apzināti — tādā gadījumā, kā saka pats S.Točs "jautājums ir smagāks". PS. Atmetot pirmo jautājumu, kas iešaujas prātā — kāpēc avīze sevi diskreditē, publicējot tāda cilvēka "komentārus", uzreiz dzimst nākamais. Un proti — vai S.Točs manifestē laikraksta DIENA viedokli?

Tas ir pilnīgs sviests. Staļina laikā par to tiesātu par sabotāžu - apzinātu eknomikas kavēšanu

Bankas visiem sadeva kredītus, bet pēc tam norāva stāvbremzi. Tas lūk ir visīstākais genocīds pret latviešu tautu, kad cilvēki nevar pārdot savus īpašumus par jelkādu naudu, jo visas bankas novienojušās nekreditēt. Un nopirkt ar jau neviens nevar, ja nu vienīgi bankas īpašumus par bankas kredītiem..

Es mēģinu notirgot savu īpašumu jau 2 gadus. Kādi 300 klienti jau ir bijuši. Puse gribētu pirkt, bet bankas nedod naudu, kaut arī īpašumu tirgoju pat vairākas reizes zemāku cenu, nekā ieguldīts. Tik daudzi cilvēki gribētu mainīties, maksāt pa daļām, pārdot savus īpašumus, bet nekas nav iespējams, jo bankas mājām kredītus dod retos izņēmumos. Kas beigās atliek? Nu nekas, jaunās ģimenes pārvācas uz Lielbritāniju, kur strādājošs cilvēks vienmēr varēs paņemt kredītu.... Bankas pārsvarā kreditē darījumus pilsētās, bet ārpus pilsētām lauku īpašumus nē. Jāpadomā arī ir par to, ka bankas tūkstošīem apķīlātos īpašumus netirgo, kredītus jaunu iegādei nedod, ja nu vienīgi ik pa laikam notirgo kādu savu īpašumu, izsniedzot kredītu. Paralēli tūkstošiem cilvēku katru mēnesi atstāj šo zemi, jo nevar ne nopirkt ne pārdot savus īpašumus. Pat oficiālā statisika rāda baisus skaitļus, šogad oficiāli izbraucēju skaits būs ap 20 000 un tie visi nebūt nav kaut kādi lūzeri....

Bankas stāvokli novērtē pareizi, tikai tās pašas ir šo stāvokli radījušas, vajadzēja domāt agrāk un dziļāk. Tiesa vainojamas ir ne tikai bankas, bet arī uzņēmēji, kas iegulda ārzemēs, tāpat valsts, kas visiem atļauj blefot. Blefs patreiz ir pacelts visaugstākās gudrības līmenī. Blefa pamatā ir peļņa. Neaizdomājas, ka peļņa var būt arī slima. Tā ir sirreāla, ja zūd pircēji.