SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka, ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpināsies būtisks procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu, bet pamazām tas izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam.
"Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," pauž Gašpuitis.
Vienlaikus viņš min, ka riski un alternatīvo scenāriju klāsts ir paplašinājies, kas ne tikai eksporta, bet arī visas ekonomikas prognozes var strauji ievadīt citā gultnē. Riski veidojas attiecībā gan uz eksporta tirgiem Krievijas un pārējo NVS tirgu virzienā, gan nozarēm, kuras ir atkarīgas no Krievijas izejvielām.
Gašpuitis norāda, ka eirozonas ekonomikas izaugsme būs pakļauta pieaugušās inflācijas un sekojošo ierobežošanas pasākumu iespējamām kļūmēm. Īstermiņā individuāli uzņēmumi būs spiesti risināt arī infekcijas plašo izplatību, kas pakļaus to darbības pārrāvuma riskam.
"Lai arī iezīmējas pozitīvas vēsmas, šogad vēl būs jūtams spiediens no dažādu komponenšu trūkuma un augstajām izejvielu cenām. Tādēļ lielāks fokuss atkal būs jāpievērš izmaksu un konkurētspējas jautājumiem, lai noturētu ne tikai esošo vietu tirgū, bet to palielinātu. Šķiet, ka šogad turpinās mazināties Krievijas tirgus nozīme, kas pērn noslīdēja no trešās uz piekto vietu. Savukārt nostiprināsies Apvienotās Karalistes un Vācijas pozīcijas, kas pērn pacēlušās attiecīgi uz otro un ceturto vietu. Attiecībā uz Apvienoto Karalisti, iespējas plašāk nāktos izmantot citām nozarēm, piemēram, pārtikas industrijai, jo galveno eksporta apjomu šajā tirgū veido kokrūpniecības produkti," klāsta Gašpuitis.
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka 2021.gada sākumā eksporta pieaugums bija lēnāks, bet tad ļoti strauju eksporta summu kāpumu nodrošināja cenu spurts.
"Pērnā gada eksporta temperatūras līmeni labi raksturo tas, ka deviņos no 12 pērnā gada mēnešiem sezonāli izlīdzinātais eksporta apmēr bija līdz tam brīdim lielākais. Pēdējo 10 gadu laikā eksporta summa ir vairāk nekā divkāršojusies," norāda Strautiņš.
Vienlaikus viņš min, ja 2021.gads preču eksportētājiem bija lielisks, šis gads būs sarežģītāks. "Pandēmijas laika globālās ekonomikas nesabalansētības mazināšanās var pazemināt atsevišķu eksportpreču cenas. Lielāko centrālo banku monetārās politikas maiņa pazeminās pasaules ekonomikas temperatūru. Taču pats svarīgākais - ierastā pasaules kārtība ir apdraudēta, tas jau tuvākajā laikā var tieši ietekmēt Latvijas eksportu uz trim svarīgām partnervalstīm - Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu," klāsta Strautiņš.
Viņš arī norāda, ka brīdī, kad publicēs janvāra ārējās tirdzniecības datus, būs lielāka skaidrība par Krievijas armijas mobilizācijas radītās spriedzes atrisinājumu miera vai bruņota konflikta virzienā. "Šobrīd ir nenoteiktības augstākais punkts," piebilst Strautiņš.
"Vai ir iespējams vispārējs ekonomiskais embargo, kādu ASV vēsturiski ir uzturējusi attiecībā pret Kubu, kas aizliegtu jebkādu tirdzniecību un pat ceļošanu? Šāds variants netiek pat apspriests. Taču sankcijas var būt ļoti nopietnas. Brīdī, kad ir vai tiks apdraudēti Eiropas drošības pamati, Eiropas valstis būs gatavas uzņemties lielu ekonomisko cenu. Latvijai kā vēsturiski ar Krieviju saistītai valstij šī cena būtu lielāka. Radikālākais scenārijs, ko var uzskatīt par ticamu, būtu pieejas liegšana Krievijas bankām ASV dolāru norēķiniem un atslēgšana no SWIFT sistēmas. Tas ievērojami apgrūtinātu ārējo tirdzniecību, taču nepadarītu neiespējamus norēķinus, jo īpaši starp bankām, kurām ir sadarbības pieredze un savstarpēja uzticēšanās. Teorētiski nevar izslēgt "gāze pret "Mildronātu" un šprotēm" scenāriju jeb bartera tirdzniecību, taču tas būtu riskanti gan no praktiskā, gan reputācijas viedokļa," pauda Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, nav sagaidāms, ka pilnīgi apstāsies jebkāda ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju.
Tostarp Strautiņš norāda, ka 2021.gadā eksports uz Krieviju veidoja 1,196 miljardus eiro, kas ir 7,3% no kopējā eksporta. Šī daļa ir pakāpeniski samazinājusies kopš 2013.gada, kad tā bija 11,6%. "Kopsumma šajā gadījumā nozīmē ļoti maz, ir jāvērtē galvenās pozīcijas. Diemžēl Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, nav pieejami precīzi dati par mūsu valstī ražoto preču eksporta un reeksporta dalījumu. Ir jāizlīdzas ar to, kas ir zināms par nozarēm un uzņēmumiem," viņš atzīmē.
Viņš arī norāda, ka jau kopš 2008.gada lielākā pozīcija eksportā uz Krieviju ir alkohols, pērn šīm precēm veidojot 25% jeb 304 miljonus eiro, kas gandrīz pilnībā ir reeksports. Latvijā ražoti dzērieni tiek eksportēti, taču to tirgi ir galvenokārt Baltija, citas Eiropas Savienības valstis un ASV. Vēl 11% jeb 137 miljonus eiro no eksporta uz Krieviju veido elektronika, audio un video tehnika, taču uzņēmumi, kas ražo un eksportē elektroniku uz Krieviju, šobrīd par pieprasījuma trūkumu nesūdzas.
Pēc Strautiņa teiktā, lielākie riski preču eksportam ir divās pozīcijās - mašīnbūve (186 miljoni) un medikamenti (95 miljoni). Krievijas tirgus ir ļoti svarīgs vairākiem mašīnbūves uzņēmumiem, tostarp šī sadarbība ir mantojums no laikiem, kad visā PSRS darbojās vienotas tehnoloģiskās platformas dzelzceļa un citās nozarēs. Krievija joprojām ir nozīmīgs tirgus arī apģērbu un audumu ražotājiem (79 miljoni eiro), kā arī plastmasas izstrādājumu ražotājiem (65 miljoni eiro).
"Ļoti iespējams, ka tiktu pastiprinātas sankcijas arī pret Baltkrieviju kā pret valsti, kura atbalsta Krievijas darbību. Tā ir ceļamērķis 1,1% no Latvijas preču eksporta. Tirdzniecībā uz šo valsti svarīgākā ir farmācija (13%), optika, mērierīces un tamlīdzīga aparatūra (13%), mašīnbūves produkti (12%), kā arī plastmasas izstrādājumi (12%)," min Strautiņš.
Vienlaikus viņš norāda, ka sankcijas pret Ukrainu noteikti nav gaidāmas, taču ir skaidrs, ka sadarbība ar šo valsti būtu ļoti apgrūtināta, ja pret to tiktu vērsts liela mēroga uzbrukums. Eksports uz Ukrainu pērn veidoja 1,4% no kopējā preču eksporta, šī daļa jau ilgāku laiku ir svārstījusies bez noteiktas tendences. Šeit dominē tās pašas preces, kas eksportā uz Krieviju, tikai citā secībā - 18% veido medikamenti, 16% dzērieni, citu pozīciju daļa ir daudz mazāka.
"Eksports uz bijušās PSRS valstīm veido sarūkošu daļu mūsu ekonomikas, taču tas joprojām ir nozīmīgs risku avots. Turklāt riski ir saistīti ne tikai ar eksportu, bet arī importu, pirmkārt dabasgāzi, kuras piegāde no citiem avotiem būtu gan dārga, gan tehniski sarežģīta, lai arī vairs neiespējama kā laikos, kad nebija termināļa Klaipēdā un gāzesvadu savienojuma starp Lietuvu un Poliju. Turklāt liela mēroga sankcijas ietekmētu mūsu partnervalstis Eiropā, līdz ar to vairāk nekā pusi eksporta. Dzīvojam ļoti lielas ekonomiskās nenoteiktības laikmetā, kad jebkādu nākotnes prognožu vērtība ir ļoti nosacīta," pauž Strautiņš.
Jau vēstīts, ka Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces 16,491 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 24% jeb 3,187 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gadā, bet importēja - par 19,429 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 28,2% jeb 4,269 miljardiem eiro. Tādējādi pērn sasniegti jauni eksporta un importa gada rekordi.