Portāls ziņo, ka tas izrietot no valdības līdz šim slēptās Vienošanās par AS Air Baltic Corporation turpmāko finansējumu un pārvaldību, ko pietiek.com pirmdien publiskoja pilnībā.
Jau ziņots, ka vienošanos, kurai vajadzēja atrisināt bankrota priekšā esošā airBaltic finanšu problēmas, pēc ilgām diskusijām noslēdza Latvijas valsts satiksmes ministra personā, aviokompānijas privātais akcionārs - SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), kā arī airBaltic finansētāji – Latvijas Krājbanka, Snoras banka un Krievijas Investbank, kuras visas pārstāvēja Krājbankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, ofšori Taurus Asset Management Fund Limited un Transatlantic Holdings Company S.A., kā arī SIA KD Jet.
Pietiek.com informēja, ka šī līdz šim slēptā vienošanās paredz drastiskus nosacījumus airBaltic kreditētājiem – Latvijas Krājbankai un Snoras bankai. Vienošanās nosaka, ja "iestājas BAS pienākums pārdot valstij BAS piederošās sabiedrības akcijas saskaņā ar augstākminēto kārtību, finansētāji katrs individuāli apņemas nekavējoties cedēt un nodot par labu valstij vai tās nozīmētai kapitālsabiedrībai par kopējo cenu LVL 1.00 (viens lats) visus prasījumus, kas izriet no neatmaksātās aizdevuma līguma Nr. 2 kā attiecināmā finansējuma summas un to nodrošinājuma pret katru no finansētājiem datumā, kad saņemts valsts pieprasījums par cesiju".
Portāls vēsta, ka šis un virkne līdzīgu punktu jau oktobra sākumā noteica - tikko BAS, par kuru ciešo saistību ar Snoras bankas un Krājbankas saimnieku Vladimiru Antonovu Latvijas valsts pārstāvjiem nebija īpašu šaubu, nespēs izpildīt kādas no tās apjomīgajām saistībām sakarā ar airBaltic finansējumu, finansētāji – pirmām kārtām Krājbanka un Snoras banka – zaudēs prasījuma tiesības par vismaz vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Pietiek.com ziņo, ka šīs saistības no visu triju banku puses vienpersoniski parakstīja Krājbankas prezidents Priedītis. Šādā veidā Latvijas valsts pārstāvji it kā nodrošinājās pret BAS finanšu problēmām, taču vienlaikus, par šādu varbūtību neparūpējoties, šādā gadījumā nodrošināja puslīdz drošu krahu airBaltic finansētājiem.
"Publiskām akciju sabiedrībām tiek piespiests parakstīt līgumu, kurā tiek pateikts, ka BAS saistību neizpildes gadījumā bankas par 1 latu pārdos valdībai visas savas prasības pret airBaltic un BAS. Kopsummu vēl skaidrojam, liekas, tobrīd kopā viss ir virs 100 miljoniem eiro. Protams, nekas ne no Dombrovska puses, ne no Antonova puses netiek paziņots par šādas ārpusbilances saistības radīšanu ne Krūmanei, ne lietuviešu brāļiem. Kaut skaidrs, ka šāda gadījuma iestāšanās brīdī abas bankas ir momentā zaudējušas visu kapitālu," – tā šīs vienošanās normas tiek skaidrotas pietiek.com pirmdien publiskotajā, domājams, kāda advokātu biroja sastādītajā ziņojumā par situāciju valstī.
Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis portālam pirmdien apstiprināja, ka šī vienošanās ir juristu redzeslokā, taču izdarīt par to secinājumus vēl esot pāragri. Savukārt Satiksmes ministrija pagaidām nekādus komentārus nesniedz.