Politiķi uzskata, ka šādi ieguldījumi infrastruktūrā sildīs ekonomiku un dos gaidīto izrāvienu. Par to gandarīti arī būvnieki. Tikmēr vairāki ekonomisti pauž šaubas, vai ieguldījumi ēku būvniecībā ir visefektīvākais investīciju veids ar vislielāko potenciālo atdevi. Neviens neapšauba, ka, piemēram, Rundāles pils muzeja jumta nomaiņa ir vērtīga un nepieciešama, taču, vai tā ir investīcija ar ekonomisku atdevi, gan var šaubīties. Līdz ar to ir jautājums, vai tā pašlaik jāfinansē no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, ekonomiste Inna Šteinbuka uzsver, ka investīcijas būvēs gaidīto ekonomisko izrāvienu nedos.
Viņa norāda, ka tik liela finansējuma piešķiršana būvniecības nozarei savienojumā ar darbaspēka trūkumu var novest pie būtiska cenu kāpuma nozarē un veicināt inflāciju. Jāņem arī vērā, ka būvniecības nozare nav uzskatāma par Covid-19 krīzē smagi cietušu un tās lielākā problēma ir tieši darbaspēka deficīts. Tas liek domāt, ka nozarei salīdzinoši īsā laikā apgūt tik lielu naudas summu būs sarežģīti un to nopietni kavēs strādājošo trūkums. Saskaņā ar ekonomistes teikto gudrāk būtu investēt, piemēram, ražotnēs ar augstu pievienoto vērtību, enerģētikas un digitālajos projektos. Ja domā nevis par ekonomikas izrāvienu, bet valsts atbalstu ekonomikas stabilizācijai, tad, pēc Šteinbukas domām, tas būtu novirzāms tām nozarēm, kuras ir cietušas daudz smagāk nekā būvniecība, piemēram, tūrismam, viesmīlībai, kultūrai utt.
Vērtējot iecerētās investīcijas no makroekonomiskā viedokļa, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors Gundars Bērziņš skaidro, ka valsts atbalsta pasākumi galvenokārt ir jāvērtē pēc principa, vai tie sasniedz mērķi – ekonomikas stimulēšanu pandēmijas apstākļos –, vienlaikus neietekmējot nozares konkurētspēju ilgtermiņā.
Līdz ar to pašlaik aktuālākais ir jautājumus, vai nozares atbalsts dos būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē šogad un nākamgad.
Bērziņš arī atgādina, ka būvniecības nozarei ir raksturīgi samērā ilgi naudas aprites rādītāji, kas saistīti ar iepirkumu un projektēšanas pasākumu ilgajiem laika periodiem. Līdz ar to ir būtisks risks, ka nauda ekonomikā ienāks tikai pēc pandēmijas aktīvā perioda, kas būs pretrunā ar šo līdzekļu izlietošanas mērķi – ekonomikas stimulēšanu.
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors un pētnieks Mārtiņš Danusēvičs, analizējot pašas nozares kapacitāti, uzskata, ka situācija nav vērtējama viennozīmīgi. No vienas puses, skaidro pētnieks, pastāv pamatotas bažas, ka šāda rīcība varētu radīt pārkaršanas riskus. Jau 2018.–2019. gadā tika novērotas mērenas pazīmes tam, ka būvniecības izmaksas sāk pieaugt straujāk, nekā pieaug būvniecības produkcijas apjomi, kas ir pirmais signāls, ka nozare draud pārkarst.
Tomēr kopš 2008. gada būvniecības ''burbuļa plīšanas'' ir mainījusies situācija tirgū, tāpēc tie paši brīdinājuma signāli var vairs nestrādāt.
No otras puses, Danusēvičs atzīst, ka ir arī taisnība tiem, kas aizstāv būvniecības nozares sildīšanu par spīti tam, ka tā nav būtiski cietusi 2020. gadā. Pirmkārt, šīs nozares izaugsme velk sev līdzi virkni citu nozaru. Pieaugot būvniecības produkcijas apjomiem, tiks veicināta izaugsme arī to apkalpojošajās nozarēs – ražošanā, mežsaimniecībā, transportā, ēdināšanā u. c. Sevišķi uzsverams tas, ka būvniecības nozare uztur darba vietas ārpus lielajiem pilsētu centriem. Otrkārt, jāņem vērā tas, ka kvalificēti speciālisti būvniecības nozarē jau tagad ir deficīts un līdz ar to ir svarīgi noturēt šos cilvēkus.
Saskaņā ar CSP datiem būvniecības produkcijas apjoms 2020. gadā Latvijā bija virs diviem miljardiem eiro, kas ir aptuveni desmit reižu vairāk nekā piedāvātā atbalsta summa. Tomēr, kā uzskata Danusēvičs, arī šāda summa var ietekmēt nozares attīstību, tādēļ svarīgi, lai šie līdzekļi tiktu gudri novirzīti ilgtermiņā labumu sniedzošiem projektiem, sabalansējot publiskā iepirkuma apjomus ar privātā iepirkuma iecerēm.
Pati nozare par savām spējām šo naudu apgūt nešaubās ne mirkli. Biedrības Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons atgādina, ka, vērtējot valsts budžetu 2021. gadam, nozare norādīja, ka valsts plānotās investīcijas infrastruktūrā ir mazākas nekā gadu iepriekš. Apstiprinātais investīciju apjoms 219 miljonu apmērā ir apjoms, kuru nozare var un spēj izmantot modernas infrastruktūras būvniecības projektu, arī ceļu būves infrastruktūras attīstībai.