Jautāts, vai tieši Austrija varētu būt tā valsts, ar kuru Latvija plāno sadarboties pašgājējhaubiču iegādē, Bergmanis norādīja, ka Austrija ir to valstu skaitā, un šis ir viens no jautājumiem, par kuriem viņš vakar runājis, Bratislavā notiekošās Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmes laikā tiekoties ar Austrijas aizsardzības ministru.
"Mēs runājām par militārtehnisko sadarbību, un viens no jautājumiem bija arī par artilērijas iekārtām, par mīnmetējiem un daudzām citām jomām," pastāstīja Bergmanis.
LETA jau ziņoja, ka Aizsardzības ministrija patlaban apsver iespēju iegādāties lietotas vai jaunas pašgājējhaubices uz kāpurķēdēm, kas vizuāli līdzinās tankiem.
Viņš skaidroja, ka artilērijas, proti, netiešās uguns, atbalsta spēju attīstība jau iepriekš bijusi noteikta par prioritāti un nākamā gada budžetā kopumā šai jomai plānots atvēlēt 14 miljonus eiro.
Plašākus komentārus par haubiču projektu ministrs nesniedza, jo ministrija vēl tikai veicot pārrunas ar kādu no NATO valstīm par artilērijas iekārtu iespējamo iegādi un nav vēl zināms, kā sarunas noslēgsies.
Latvijai atšķirībā no Lietuvas pagaidām nav haubiču, taču ir lielgabali. LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar 2015.gadā noslēgto līgumu Lietuva iegādājusies no Vācijas bruņotajiem spēkiem 16 pašgājējas haubices "Panzerhaubitze 2000".
Bergmanis aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka lielāka publiska skaidrība par artilērijas iekārtu iespējamo iegādi varētu būt oktobra sākumā, taču ministrs nevēlējās pagaidām atklāt, ar kuru valsti notiek sarunas. Jau tuvākajā laikā viņš došoties uz šo valsti runāt par iepirkumu.
Ja Latvija izlems iegādāties haubices uz kāpurķēdēm, tad šie tankam vizuāli līdzīgie ieroči būs nozīmīgs papildinājums bruņoto spēku kaujasspējām.
LETA jau vēstīja, ka Latvija iepriekš ir sākusi arī vērienīgo Sauszemes spēku mehanizācijas projektu - Latvija iepriekš noslēdza līgumu ar Lielbritāniju par 123 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu mašīnu iegādi. Līguma pamatsummu veido 123 platformu pilnīga atjaunošana un kapitālā remonta īstenošana, rezerves daļas un Latvijas speciālistu apmācība, kas kopā izmaksā 46 591 746 eiro.
Papildus platformas tiks aprīkotas ar modernāko aprīkojumu - prettanku ieroču sistēmu Spike, modernāko NATO klasificēto sakaru un komandvadības sistēmu. Papildus vēl esot jāplāno munīcija gan 30 milimetru lielgabalam-ložmetējiem, gan prettanku raķetes, gan ieroču apmācības simulators. Tādēļ kopējā iegādes summa veido 249 000 000 eiro.
Kāpurķēžu mašīnām paredzētās infrastruktūras izbūve, kur šo tehniku glabāt, tīrīt un apkopt, kopā izmaksās 9 411 083 eiro. Tehnikas, ieroču un vadības sistēmu un tai paredzētās infrastruktūras uzturēšana kopā veidos 18 596 121 eiro. Apmācības kopā būs 2 047 671 eiro. Papildus būs personāla izmaksas - 9 852 818 eiro. Līdz ar to kopējās mehanizācijas projekta izmaksas, kuras būs investīcijas nākamajiem desmit gadiem, kopā veidos 249 514 638 eiro.
Haubice ir artilērijas ieroča veids, kurš paredzēts šaušanai pa mērķiem, kuri neatrodas tiešas redzamības zonā, ir aiz šķēršļiem. Šāviņus izšauj trajektorijās ar stāvu krišanas leņķi.
Kopumā izšķir četrus haubiču veidus - pašgājējhaubice, kalnu haubice, aplenkuma haubice un lauka haubice. Pašgājējhaubice ir uzmontēta uz motorizētas šasijas ar riteņu vai kāpurķēžu piedziņu, parasti nodrošināta ar bruņām, vizuāli atgādina tanku.