Bērni iepazīst viduslaiku bruņinieku dzīvi

vispār neko nevēsta, vai "pasākums bija pa tiem bruņiekiem, kuri...", vai citiem bruņiniekiem. Tas vēsta par to, ka bērni interaktīva veidā tika vispārīgi iepazīstināti ar bruņinieku kultūru tās miermīlīgākajās un estētsikākajās izpausmēs. Tāpēc jau rakstā ir pieminēts, ka bērni izspēlēja visādas situācijas, t.sk. karali un karalieni, un dāmām, kuru Livonijā tiešām nebija. Tātad "pasākums" nebija ne par Zobenbrāļu ordeni, ne Livonijas ordeni, un nevienu citu no tiem, kas karoja ar Baltijas ciltīm (piekrītu par "Livonijas Indriķa hroniku" kā galveno liecību par mūsu senču savstarpējiem kariem un nodevībām krusta karu laikā, kura, protams, ir tendenciozs avots, tomēr ne tik ļoti, lai galīgi sagrozītu vēsturi). Viduslaiku Livonijā nekad nav bijusi monarhija, toties bija mūku bruņieku ordenis ar mestru priekšgalā. Tā kā par tādiem rakstā nekas nav minēts, nav jēgas šajā sakarā apspriest Baltijas iekarošanu. Bērnus iepazīstināja ar bruņinieku kultūru.

pedofilija ne par kaadu tikumu netiek uzskatiita, vienalga vai tiek izmantoti sava vai preteejaa dzimuma beerni. bet melot no moraales viedoklja ir slikti un no religijas viedoklja greeks.

Tu bez LPSR "veestures graamataam" palasi kaut ko nopietnaaku arii. Piemeeram, Livonijas Indrikja hroniku. Tur ir skaidri pateikts, ka siis ciltis nemaz tik miermiiliigas nebija, arii tos pasus skjeepus un zobenus lietoja un karoja gan ar kaiminjiem igaunjiem un lietuviesiem, gan savaa starpaa. Taa arii vaaciesi, paliidzot vienai ciltij karaa pret otru, bet peec tam arii pirmo pakljaujot, to Livoniju iekaroja. Un vispaar nav bijis neviena koloniaalaa kara, kur iekarotaaju pusee nebija vieeejo kontingentu.

Rakstaa nekas nav teikts par to, ka karalji bijusi Livonijaa. Rietumeiropaa, no kurienes taa brunjinieku kultuura ceelusies, vinji tomeer bija.

Kas attiecas uz viduslaiku un citu vēstures periodu vardarbību utt, tad tieši no kristīgās morāles viedokļa tas ir NOSODĀMI i. Turpretī, piemēram no zinātniski darvinistiskā viedokļa varbūt ka vardarbības viduslaikos - tā ir normāla cīņa par eksistenci jebkuriem līdzekļiem (cīņa par "dzīves telpu", piemēram, starp musulmaņu un kristiešu tautām utt)??! No liberālā viedokļa, piemēram, paiderastija un pedofilija taču - LAIKAM ir attaisnojamas, un tiek uzskatītas mūsdienās gandrīz vai par tikumu!!!! :) Tātad tikai no kristīgā jeb vispārcilvēciskā viedokļa (jo tāds vispārcilvēciskais morāles standarts ir radies uz kristīgo, nevis budisma, ateisma vai islāma vērtību bāzes) - nenormāla seksuāla uzvedība ir grēks, ļaunums, tāpat cilvēku spīdzināšana un vardarbība. Pat kristietības kritikā mēs nevaram iztikt bez noteiktiem labā un ļaunā kritērijiem - morālajiem ideāliem! Bet šie morāles kritēriji, no kurienes tie mums? Atbilde: - No tās pašas kristietības Tātad mūsu morālie kritēriji izriet a) no "kristīgās kultūras konteksta", kas ietekmē mūsu morālos ideālus, arī b) no dabiskā jeb vispārcilvēciskā (humānā), Taču šo vispārcilvēcisko vislabāk atsedz kristīgie priekšstati par cilvēku un viņa cieņu! Jo tici man - ne sociāldarvinisms, ne islāms, ne liberālisms, ne komunisms - nenosoda PRINCIPĀ vardarbību un zināmos apstākļos pieļauj nogalināšanu. Tikai un vienīgi kristietība, ja tā konsekventi turās pie Kristus mācības, skaidri pasaka: NENOGALINI - un arī to pamato! Un ne tikai pamato, bet parāda fantastiskus NEVARDARBĪBAS piemērus. Piemēram, Martina Lutera Kinga politiskajā cīņa par melnādaino tiesībām, kas ASV notika zem kristietības un nevardarbības zīmes, M.L.Kings pats bija baptistu mācītājs. Tiesa gan viņu pašu nošāva! Bet šī cīņa citādi izvērsās BEZ jebkādas vardarbības. Par kristiešu kļūdām un noziegumiem tā kā ir dzirdēta atvainošanās un NOŽĒLA, bet par musulmaņu, krievu vai ķīniešu - kaut kā ne visai... Par ko tas liecina?

Vai starp tiem bruņiniekiem, kuri iekaroja mierīlīās ... ciltis tiešām bija karaļi un karalienes? Man domāt, ka vēstures grāmatas mums neko tādu nemāca.

Kurā gadsimtā? Nē, protams, vismaz līdz tam laikam, kad apmēram 15. gs. nesāka nēsāt tās caurcaurēm metāla kārbas, tas būtu tikpat stulbi, kā 18. gs. vai 19. gs. Jo, piemēram, 12. vai 13. gs. bruņas nemaz nebija tādas, kurās pie labākās gribas, varēja "ietaisīt", proti, bija bruņukrekls, kā arī krūšu, plecu, kāju un roku sargi. Apmēram kā mūsu hokejistiem. Un par nemazgāšanos arī, lūdzu, nevajag! Viens no stereotipiem, pēc kura apspriešanas tūdaļ var pazīt, ka runā nelietpratējs. Nemazgāties sāka ap to laiku, kad 17. gs. ūdenī atklāja baktērijas (ļaudis vienkārši baidījās no viņiem nezināmajiem "zvēriem", kur peld ūdenī). Viduslaikos vēl pat ļoti mazgājās kārtīgās lielās ūdens baļļās, bet daudzos klosteros bija pat kaut kas līdzīgs ūdensvadam.

Acteku kultūras iznīcināšana nav arguments, turklāt tai nav nekāda sakara ar šo rakstu, jo Kortess iekaroja acteku zemes 16. gs., bet Rietumeiropā jau 1491. gadu, kad Kristofors Kolumbs atklāja Ameriku uzskata par viduslaiku beigām un jauno laiku sākumu. Tam nav nekāda sakara arī ar bruņinieku kultūru un pat ar kristietību. Jā, nomināli visi 16. gs. eiropieši bija kristieši, bet visi ne tuvu nebija tādi pēc būtības. Un Kortesu minēt kā kristieša paraugu ir pārāk tendenciozi, lai to uztvertu kā nopietnu argumentu. Līdzīgi kā Padomju Savienībā oficiāli valdīja zinātniskais ateisms, tomēr, kaut arī neoficiāli, tomēr pēc būtības bija gan islāms, gan kristietība. Kultūras nemaz nav tik viegli iznīcināt. Iespējams, ka laikā, kad spāņu iekarotāji kolonizēja Amerikas indiāņu ciltis, tad šīs reiz tik varenās kultūras jau bija uz iznīkšanas robežas, par ko liecina kaut vai tas, ka tās nebija spējīgas savā zemē un ar saviem cilvēku resursiem pretoties saujiņai ļoti tālas zemes iebrucēju, kas Amerikā no Spānijas nogādāti vairākas nedēļas ilgā jūras braucienā neērtos buriniekos. Tāpat arī par latviešu kultūru ierasts runāt, ka krusta kari to esot iznīcinājuši. Bet varbūt bija tieši otrādāk, lai cik skaudri nebūtu to atzīt? Tie pielika punktu Baltijas cilšu nemitīgajām iekšējām ķildām un sirojumiem, kā arī novilka stingru un līdz pat Livonijas ordeņa sabrukumam 16. gs. sākumā nepārkāpjamu robežu ar nedraudzīgo kaimiņu austrumos. Tādējādi tika izveidota militāri aizsargāta vide, kurā ir veidojusies vienota latviešu nācija. Nav jau īpaši gudri spriedelēt par to, kas būtu, ja būtu, bet mēģiniet iedomāties, vai un kāda būtu Latvija, ja krustneši to nebūtu iekarojuši? Cik ilgi tā būtu noturējusies pret kaimiņu tīkojumiem? Vai tā būtu rietumnieciska modeļa kultūra ar latīņu rakstību? Vai latviešu valoda vispār būtu saglabājusies? Man nav nolūka attaisnot krusta karus, tomēr, atstājot mierā actekus, bet pievēršoties latviešiem, ir pavisam aplami teikt, ka tā būtu bijusi latviešu kultūras iznīcināšana. Varbūt pa bijat tieši otrādi - tā bija latviešu kultūras saglabāšana caur tās rietumnieciskošanu līdzās Krievzemei. Tika piešķirta papildus antitēze. Nepiekrītu domātājam tajā, ka visos šajos manevros būtu jāsaskata kaut kas kristīgs. Kristietība ilgus gadsimtus bija nominālā reliģija Eiropā, tomēr nevajadzētu tāpēc pilnīgi visu, ko darīja eiropieši, saukt par kristīgu, kā arī likt vienādības zīmi starp jēdzieniem "Rietumu kultūra" un "kristietība", jo tajā bez kristietības ir visur bija vēl citi arhetipi - antīkais vai/un barbariskais (ģermāniskais, ķeltiskais utt.).

nu vispaar kristiesi arii daudz ko incantu ar cilveekiem dariija, piemeeram, dziivus sadedzinaaja. tas ir dikti humaanaak? vienaa dienaa 1000 cilveekiem vareeja buut, bet tikai religiskajos sveetkos un drosi vien vairaakos templjos kopaa. ja pienjem, ka sie bija baigi iepraktizeejusies un maaceja to sirdi izraut minuutes laikaa, tad 8 stundaas ir 480 minuutes un 16 stundaas 960. nekaadi nesanaak tuukstotis vienai priesteru komandai. starp citu, Kortesa moraales etaloni arii praktizeeja uzbrukumus neapbrunjotiem indiaanjiem (sirdis gan atstaaja noslepkavotajiem ieksaa) un galu galaa sagraava visu acteku civilizaaciju. paareejaas arii. luuk sitaada bija "atteiksanaas no vardarbiibas" sveeto liekulju izpildiijumaa.

Bruņinieki bija kristieši, tāpēc daudzi no viņiem tomēr ievēroja morāles likumus un arī karā zināmus noteikumus. bija savs cēlsirdība kodekss (protams, bija arī izņēmumi) Čingishans bija šamanists. Un savus ienaidniekus vārīja dzīvus - katlos. Tamerlans pieņēma islāmu utt., bet cēla piramīdas no cilvēku galvas kausiem! Ķīnā raganas dedzināja tikpat dūšīgi kā Eiropā, tikai NEVIENS to visu neuzskaitīja, tāpēc ka tajās kultūrās cilvēka dzīvībai NEBIJA īpašas vērtības! Vēl varam runāt par acteku upurēšanas paradumiem dieviem, vienā dienā vairāk tūkstoš cilvēkiem izraujot sirdi. TĀTAD ir daudzas reliģijas, kurās vardarbība ir IKDIENA (tāpat kā ateistiskajos režīmos PSRS u.c.)! Vai pagātnē vardarbība notika reliģisku vai kādu citu motīvu dēļ, šai gadījumā NAV svarīgi, vardarbība bija tā laika NORMA!!!!! Nenormāli bija Jēzus Kristus un citu kristiešu centieni pilnībā ATTEIKTIES NO VARDARBĪBAS! TIEŠI balstoties uz Kristus LIELO apvērsumu morālē - arī MĒS noraidām ikvienu vardarbību! Tie ir Kristus iedibinātie principi, kas mums liek jebkuru vardarbību noraidīt, tai skaitā pašu kristiešu izdarītos pārkāpumus pret šo principu!

Man liekas jums jādomā labāk par savu garīgo veselību.

Definīcijas nebija, bet domu sapratu. Redziet, atšķirībā no fašisma, mongoļu ordām u.c. Jūsu pieminētajiem, bruņinieku kultūrā (chivalry - angļu val., la courtoisie - franču val., höfische Kultur - vācu val.) ir ļoti daudzi citi elementi bez kara, kuri devuši milzu ieguldījumu Rietumu kultūrā. Vispirmām kārtām te jārunā par literatūru - trubadūru, truvēru un minezengeru liriku, bruņinieku romāniem par Tristānu un Izoldi, Karali Artūru un Svēto Grālu, par mūzikas un dejas attīstību bruņinieku kultūras ietvaros, par sadzīves kultūru (bruņnieciskuma, goda jēdzieni, daiļās dāmas kults), par to, ka tā īpašā attieksme, kāda ir pret sievieti - dāmu Rietumu kultūr un vispār mīlestība, veltot savus varoņdarbus dāmai, pielūdzot un dievinot viņu, nekur citur tā īsti nav pastāvējusi, jo Rietumos tā ir radusies bruņinieku kultūras ietvaros. Tātad bruņieku kultūru, protams, nav jēgas "glorificēt" (vai Jūs ar to domājat "godināt"?), kā principā vispār neko, bet taču zināt jau nu gan! Kaut vai tāpēc, lai uzzinātu, ka bruņinieku ne tikai karoja. Kari nekad nav skaisti, arī tad, ja runa ir par atbrīvotājiem un cīnītājiem par taisnīgu lietu. Bet bruņinieki bija kas daudz vairāk tikai par karotājiem vien.

un pēc cik miljoniem kubikmetru ar XYIem aprakstītu sētas dēļu iegūls Eiropas civilizācijas noslaktēto daudzpunktos? Doma saprotama?

jaa, saliidzinot ar acteku upureesanaam, Meksikas iekarosana Kortesa izpildiijumaa un veselas civilizaacijas sagrausana bija viens iistens humaanisma akts.

salīdzinot ar tā laika tikumiem, piemēram, mongoļu Tameralana vai Čingishana zvērībām vai acteku cilvēku upurēšanām dieviem, gan krusta kari, gan bruņinieku darbība ir SALĪDZINOŠI mazvardarbīgas norises (ar atsevišķiem izņēmumiem, protams) Te svarīgi saprast, kāpēc Rietumeiropā jau tolaik bija daudz augstāks morālais standarts nekā citur pasaulē