Daži pārliecināti, ka taustāma lieta svētkos jāiešķiebj arī vadībai, jo valsts bērnudārzs ir privilēģija un par to jāpateicas ar dāsnu veltījumu. Vecākiem jāvienojas, cik daudz naudiņas mest - pa 30 vai 50 latiem, bet varbūt vairāk? Tiem, kuriem šī artava dāvanām šķiet par lielu, pie sevis purpina, bet iebilst kautrējas.
Eksperti vienisprātis, ka vēlme apdāvināt visu lielo bērnudārza saimi izlaidumā ir tradīcija. Ieradumiem gan neesot ne vainas, ja vien prasības nav pārāk lielas un ir no brīva prāta. Tomēr, ja šis paradums netīk, to var lauzt tikai un vienīgi bērndārznieka tēvs un māte, no dārziņa vadības tradīciju maiņu negaidiet, jo kurš gan atteiksies no bonusiem darbā.
Tas, kā svinēt pirmo izlaidumu mazā cilvēka dzīvē, ir vecāku ziņā, teic aptaujātie pirmsskolas iestāžu vadītāji - pieticīgāk vai ar vērienu. Par to tēvi un mātes vienojas sapulcēs. Uz jautājumu, vai bieži vecāki nepārspīlē ar dāsnām dāvanām dārziņam un audzinātājām, vadītāji stāsta, ka tā nekad nav bijusi uzspiesta prasība, bet atzīst, ka šāda prakse pastāv. «Vecākiem esmu teikusi, lai nepārspīlē ar dāvanu karšu pirkšanu audzinātājām. Nesaprotu, kāpēc vecākiem būtu jāatrauj šī nauda no sava bērna. Esmu pret šādu apdāvināšanu, bet vecāki tāpat dara, kā grib,» teic Dzidra Virkstiņa, Rīgas 23. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja. Līdzīgās domās ir arī citi Dienas uzrunātie dārziņu vadītāji.
Zane Johansone, Latvijas vecāku biedrības pārstāve, kurai pašai bērns šogad beigs pimsskolas izglītības iestādi, dārziņu vadībai iebilst. Viņa stāsta, ka vecāki bieži nemaz nezina, kā jāsvin šie atvases pirmie izlaiduma svētki, tāpēc uzticas pieredzējušiem dārziņa darbiniekiem, kuri pasaka priekšā - tradīcija izlaidumā ir sveikt gan vadītāju, gan nopirkt dāvanu bērnudārzam. Kāda mamma stāsta, ka vecākiem pat ticis izsniegts saraksts ar to, ko dāvanās sagaida audzinātājas, un liste ar tām lietām, kuru trūkst un ko labprāt vēlētos iestāde.
Lai savu atvasi «izlaistu» godam, vecākiem jārēķinās ar ievērojamiem izdevumiem - naudu vajag štātēm, puķēm, svētku cienastam, fotogrāfam, izklaidētājam, ja tāds ir, grupiņas albumam, dāvanām. Ir arī citi izdevumi. Kristīne sarēķinājusi, ka izmaksas bērnudārza izlaidumam bez apģērba, apaviem un cienasta ir 70 latu. Savukārt Vija, kuras atvase beidz citu bērnudārzu, rēķina, ka 70 latu būs visi izdevumi, kas saistīti ar svētku tēriņiem. Aiva stāsta, ka viņa svētkiem tērēs tikai 50 latu. Vecāku aptauja liecina, visbiežāk dāvanām cepurē tiek mests no 30 līdz 50 latiem, un, ja grupiņā ir kaut tikai desmit bērnu, kopā tie ir vismaz 500 lati. Par šo naudu tiek pirktas pateicības gan audzinātājām, gan auklītēm, dāvana iestādei, ziedi, sarūpēts mazs cienasts.
Tradicionāli pirmsskolas beidzēju vecāki sarūpē arī kādu dāvanu pašam dārziņam. Šīs dāvanas ir kopējam labumam, piemēram, nopirkts printeris, ēkā nomainītas durvis vai grupā skapīši, ierīkota kāda atrakcija vai basketbola grozs, izremontēta telpa vai ierīkota puķu dobe. Vairums iztaujāto vecāku to uzskata par normu, jo «zinām, kā dārziņiem ar finansējumu». Šķiet, to apzinās arī pašas pirmsskolas iestādes darbinieki un, zinādami, ka vecāki tāpat dāvinās, mazliet pasaka priekšā.
Piemēram, Andrejs stāsta - audzinātājas bērnudārzā ieminējušās, ka dārziņam jānomaina skapīši. «Kāpēc lai, bērnam ejot prom, to darītu,» viņš ir sašutis. «Katru gadu dārziņā ieguldu savu darbu, atbalstu, nopērkot kādu sīkumu, kas kuro reizi nepieciešams.» Tomēr skaļi nevienam neiebilst, savu neapmierinātību patur sevī un dara, kā vecāku sapulcēs nolemts. Neērti. Tomēr, lai, atvasei beidzot bērnudārzu, izdevumi nesistu pa kabatu, naudu sāka krāt jau rudenī. Līdzīgi rīkojušies vecāki kādā citā dārziņā. «Zinājām, ka bērnudārza izlaiduma izmaksas būs 50 latu lielas, tāpēc ik mēnesi atlikām, jo šāda summa nav pa kabatai,» viņa stāsta.
Vecāki vienisprātis, ka dāvanām ir jābūt, bet - cik lielām, par to šķēpi tiek lauzti sapulcēs. Evitas mamma stāsta, ka sākotnēji lemts audzinātājām iegādāties dāvanu kartes 50 latu vērtībā, bet, viņasprāt, tas ir stipri par maz izlaiduma veltei, tāpēc jāvienojas par 100 latiem. «Parēķiniet, cik tas ir no bērna, izdalot uz visiem gadiem, kas pavadīti dārziņā. Vai tiešām tas šķiet daudz?» viņa jautā. Arī Kate domā līdzīgi - viņasprāt, vecākiem jābūt pateicīgiem par iespēju vest bērnus pašvaldības bērnudārzā, jo ietaupījums mēnesī uz vienu bērnu ir apmēram 150-250 latu. Viņa uzskaitījusi vairākas dārziņa priekšrocības: «Paveicies ar audzinātājām un auklīti; laba vadība - zina katra bērna vārdu; tas ir viens no labākajiem bērnudārziem Rīgā. Vai tiešām iepretim šiem ieguvumiem domājam, kā ietaupīt savu naudu?»
Jāņa mamma pārliecināta, ka izlaidumā pietiek ar simbolisku pateicību audzinātājām. «Nejūtos nevienam parādā par vietu pašvaldības bērnudārzā. Es neesmu darījusi neko nelikumīgu, lai mans bērns tur iekļūtu. Mēs vienkārši dzīvojam blakus, atnācām un pieteicāmies. Katrs dara savu darbu - es savu un bērnudārza vadītāja savu - pēc labākās sirdsapziņas,» viņa saka.
Zelta vidusceļš vecākiem ir vienoties par konkrētu summu izlaiduma tēriņiem. Tādu summu, kuru katra ģimene var atļauties, iesaka Liene, kura piedzīvojusi jau divus bērnudārza izlaidumus. Viņa stāsta, ka vecāku sapulcēs, kad vecāku vēlmes ir nesamērīgi lielas, iebilst - «mīlīši, jūs sevi pārvērtējat - mēs nevaram atļauties tērēt tik daudz».
Ir patīkami, ka vecāki iesaistās bērnudārza dzīvē - redz bērnudārza vajadzības un palīdz, dāvina trūkstošās lietas, risina citas problēmas, vērtē Kristiāna Kalniņa, Vecāku iniciatīvas grupa Nauda seko bērnam locekle. Viņa gan uzskata, ka nedrīkstētu būt tā, ka dāvanas audzinātājām vai skolas vadībai ir norma. Viņa atgādina, ka bērnudārzs tiek uzturēts par nodokļu maksātāju naudu. Vecāki šo apdāvināšanas tradīciju var lauzt, ja tā vēlas - viņiem vienīgi jābūt aktīviem sapulču dalībniekiem, jo nereti par to, cik lielas naudas mest cepurē, aktīvākie lemj tieši tur. Tiem, kas tajās nepiedalās, atliek ciest un pakļauties aktīvāko spiedienam, uzskata Latvijas vecāku biedrības pārstāve Zane Johansone.
notiņa
Dārta