Prezidenta preses dienestā aģentūru BNS informēja, ka Araijološas grupas prezidentu diskusijās dominēja jautājumi par finanšu krīzes pārvarēšanas scenārijiem Eiropā. Trīs paneļdiskusijās Eiropas spēks un intereses globālā kontekstā, Iecietība un diskriminācijas apkarošana un Eiropas Dienvidu kaimiņi prezidenti apmainījās viedokļiem un pauda savu redzējumu par konkrētajām tēmām.
Runājot par finanšu sektora stabilitātes nozīmi Eiropā, Bērziņš gan paneļdiskusijas laikā, gan pasākumu noslēdzošajā preses konferencē uzsvēra, ka finanšu sektora un banku sistēmas stabilitāte Eiropai šobrīd ir visbūtiskākais jautājums, kas jārisina nekavējoši. "Eiropas Centrālā banka ar šī brīža rīcību faktiski pērk laiku, bet tas Eiropas strukturālās problēmas neatrisina. Aptuveni pēc diviem gadiem mēs redzēsim krīzes reālos rezultātus. Ja mēs neko nemainīsim un nerīkosimies nekavējoši, tad Eiropa šo spēli var zaudēt," norādīja Bērziņš.
Jautājumos par Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politiku, Bērziņš nāca klajā ar priekšlikumu apsvērt kopēju Eiropas enerģētikas politiku, lai visai Eiropai būtu viena institūcija, kas Eiropas vārdā runātu ar piegādātājiem un cenu visam Eiropas tirgum.
Jau vēstīts, ka Araijološas grupas jeb tradicionāli deviņu Eiropas valstu prezidentu (Austrijas, Itālijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Somijas, Slovēnijas (kopš 2011.gada), Ungārijas un Vācijas) tikšanās šogad notiek astoto reizi.
Eiropas prezidentu neformālās debates iesāka Portugāles prezidents Žorže Sampaiju 2003.gadā Portugālē, Araijološas ciemā. Uz šo valstu vadītāju tikšanos tiek aicināti prezidenti, kuru valstu konstitūcijas tiem devušas aptuveni līdzvērtīgas pilnvaras. Debates ir neformālas un veltītas būtiskiem ES un starptautiskās politikas jautājumiem.