Jautāts par pieņemtā lēmuma motīviem, Bērziņš pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzsvēra, ka viņam ir jāstrādā "visas tautas labumam un pret visiem jāizturas vienādi" - atbilstoši zvērestam, kas tika nodots, stājoties amatā.
Prezidents skaidroja, ka viņš nevar piedalīties referendumā, nedarot zināmu savu izvēli. "Man sava izvēle ir jāatklāj, nedrīkstu to slēpt," sacīja Bērziņš. Viņš piebilda, ka šajā jautājumā viņam nav pretrunu ne ar politiskajām partijām, ne ar valsts augstākajām amatpersonām.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas partijas ir aicinājušas iedzīvotājus referendumā par krievu valodu kā otro valsts valodu balsot pret.
LETA jau ziņoja, ka Bērziņš pieņēmis lēmumu nepiedalīties šajā tautas nobalsošanā.
Kā ziņots, no 1. līdz 31.novembrim Latvijā notika parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, nosakot krievu valodai valsts valodas statusu. Parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim piedalījušies 183 046 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti. Komisija parakstus pārbaudīs un gala rezultātu paziņos līdz gada beigām. Lai rīkotu referendumu, nepieciešams savākt 154 379 parakstus.
Referendums būs jārīko neatkarīgi no tā, vai Saeima iesniegto likumprojektu noraidīs vai pieņems, jo likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" nosaka, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai.
Referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu notiks nākamgad.