"Neko nevar izmainīt pozitīvi, kaut ko agresīvi ierobežojot, [..] ar aizliegumiem neviens mērķus nav sasniedzis, īslaicīgi varbūt tas būs vajadzīgs,” sacīja prezidents, norādot, ka sankcijas var "radīt pretējo efektu”.
Viņš arī uzsvēris, ka Latvijas iedzīvotāji var justies pilnīgi droši - "pilnīgi droši viņi var justies, nav nekādu šaubu, Latvija izdarījusi visu iespējamo, lai būtu ne sliktāk aizsargāta, kā jebkura cita NATO dalībvalsts".
Sēdē apspriesti jautājumi par Latvijas ārpolitisku rīcību saistībā ar Ukrainu, pārrunāta arī iekšpolitiskā stabilitāte, ārējie apdraudējumi, arī iekšpolitikas jautājumi, piemēram, elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām, ko koalīcija nolēma atlikt līdz janvārim.
Bērziņš nevēloties kritizēt Eiropas Savienības (ES) kopējo nostāju Ukrainas jautājumā, ko daži eksperti novērtējuši kā nepietiekami asu, jo nav nolemts piemērot kādas sankcijas pret Krieviju. Prezidents pauda, ka ES ir 28 valstis ar dažādām pozīcijām, dažādām prioritātēm un "mūsu reakcija ir asāka, tas ir loģiski, ņemot vērā katra lomu ES."
"Aicinu skatīties loģiski un meklēt loģiskus risinājums, nevis meklēt šķēršļus un uz tiem šķēršļiem paklupt," intervijā Latvijas Radio pauda prezidents.
Bērziņš arī uzsvēra, ka demokrātisku valsti nevar izveidot ar viena dokumenta parakstīšanu, tāpēc Latvijai jāgatavojas palīdzēt Ukrainai, daloties ar savu 23 gadu pieredzi valsts pārvaldes stiprināšanā, izglītības jomas sakārtošanā un citās jomās.
Savukārt Ārlietu ministrija portālu Diena.lv informēja, ka Latvija ir sākusi juridisko procedūru īstenošanu, lai ieviestu sankcijas - ceļojuma ierobežošanu un aktīvu iesaldēšanu - pret personām, kuras ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu izsaimniekošanu un cilvēktiesību pārkāpumiem.
Jautājums par sankciju ieviešanu izskatīts divās ārkārtas Eiropas Savienības Ārlietu Padomēs 20. februārī un 3. martā, kas bija veltītas situācijai Ukrainā, un ir panākta vienošanās ātri pabeigt darbu pie sankciju piemērošanas.