Kā ziņots, Valda Dombrovska (V) valdību veidojošās koalīcijas partiju padome 21.novembrī nolēma nodot izvērtēšanai Valsts prezidenta Andra Bērziņa paspārnē esošās KTK ekspertiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegtos grozījumus Satversmē, ar kuriem iecerēts padarīt negrozāmus vairākus Latvijas valstiskuma pamatelementus - neatkarību, demokrātiju, teritoriālo nedalāmību, kā arī valsts valodu un simbolus.
Bērziņš akcentēja, ka negrozāmu pantu noteikšana Satversmē ir saistīta ar jautājumiem par demokrātiju, sabiedrības piedalīšanos un parlamenta lomu.
Prezidents aicināja izteikties juristus par stingrākiem mehānismiem, kā atsevišķus principus nostiprināt Satversmē, jo viņš par šiem mehānismiem nav informēts. Valsts augstākā amatpersona pieļāva, ka KTK spriedīs par šo lietu 2011.gada robežās, taču piebilda, ka prezidents nenosakot, kad KTK sasauks sēdes.
Jau ziņots, ka piedāvātie grozījumi paredz Satversmes 77.pantā noteikt, ka nav grozāms Satversmes, 1., 2., 3., 4. un 77.pants. Vienlaikus attiecībā uz Satversmes 6.pantu, kas nosaka vēlēšanu sistēmu, tiktu saglabāta līdzšinējā grozīšanas kārtība - grozījumu apstiprināšana tautas nobalsošanā. Tas ļautu turpināt diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu.
VL-TB/LNNK skaidro, ka šādas normas valstu konstitūcijās neesot nekas jauns un neparasts. Dažādu lietu negrozāmība iekļauta Vācijas, Francijas, Grieķijas, Turcijas un citu valstu konstitūcijās.
Piemēram, demokrātiskā iekārta kā negrozāma norma ir noteikta Vācijas, Turcijas, Čehijas un citu valstu konstitūcijās, republikāniskā pārvaldes forma - Vācijas, Francijas, Itālijas, Turcijas, Brazīlijas u.c. konstitūcijās, valsts teritoriālā nedalāmība - Francijas, Turcijas un citās konstitūcijās, valsts valoda - Turcijas, Malaizijas un Bahreinas konstitūcijās, valsts karogs - Turcijas konstitūcijā.
VL-TB/LNNK politiķi norādīja, ka notiekošā parakstu vākšana par to, lai krievu valodu noteiktu kā otru valsts valodu, ir radījusi ilgi nepieredzētu starpetnisko spriedzi Latvijas sabiedrībā. Parakstiem tiekot savāktiem un notiekot referendumam par šo jautājumu, šī spriedze tikai palielināsies. Lai gan var prognozēt, ka referendumā nepieciešamais balsu skaits netiks savākts, tomēr viss process būs nodarījis milzīgu ļaunumu Latvijas sabiedrības saliedētībai, norāda nacionālā apvienība.