Interesanta iezīme šajā apvidū ir arī tajā, ka iedzīvotāju ziņā mazajos novados vēlēšanās kandidēja pārsvarā vietējo ļaužu apvienības. Tā dēvētās lielās partijas ir plaši pārstāvētas apdzīvotākajās topošā Dienvidkurzemes novada pašvaldībās – Aizputē, Grobiņā un Priekulē. Šo partiju izredzes iekļūt Dienvidkurzemes novada domē būs vēl drošākas, jo šajos trijos novados dzīvo lielākā daļa balsstiesīgo – 18,7 tūkstoši vēlētāju iepretim 10 975 balsstiesīgajiem (2017. gada vēlēšanu dati) pārējos piecos novados – Durbē, Vaiņodē, Nīcā, Rucavā un Pāvilostā. Turklāt tām konkurenci vairs nesagādās arī mazapdzīvotajos novados tik populārās vietējo iedzīvotāju apvienības, jo līdz ar likuma izmaiņām tās vairs neeksistēs. Tādējādi trīs lielāko novadu iedzīvotāji, visticamāk, arī noteiks Dienvidkurzemes novada domes sastāvu. Tiesa, pašlaik nav iespējams prognozēt, kādas būs šo novadu iedzīvotāju politiskās izvēles un cik liela daļa vairs vispār neies uz vēlēšanām, nejūtot saikni ar jauno centru – Grobiņu.
Cīņa starp diviem?
Būtībā cīņa varētu izvērsties starp Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) un Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). NA ir mēri Aizputē un Priekulē, bet ZZS veidojošajai Latvijas Zemnieku savienībai (LZS) – Dienvidkurzemes administratīvajā centrā Grobiņā un Durbē. NA trijās lielākajās pašvaldībās kopumā ir 19 mandātu, bet LZS – 12 plus vēl trīs mandāti Durbē un viens Rucavā. Vērā ņemams spēlētājs varētu būt arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Tās saraksts ieguva četras deputātu vietas Priekulē un tikpat arī Grobiņā, kur LRA gan veidoja vienotu sarakstu ar nu jau norietējušo, Ingunas Sudrabas vadīto partiju No sirds Latvijai. Dažas vietas Dienvidkurzemes lielajās pašvaldībās ir arī Vienotībai un Progresīvajiem. Tāpat Dienvidkurzemē startēšot apvienība Attīstībai/Par! (A/P) un Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Lai arī Priekules novada domes priekšsēdētāja, šovasar dibinātās NA Dienvidkurzemes nodaļas vadītāja Vija Jablonska Dienai neatklāj NA saraksta līderi, politiskajiem konkurentiem zināms, ka tas būšot Aizputes novada domes deputāts, pedagogs un mūziķis Linards Tiļugs. Viņš arī ir Jablonskas vietnieks NA nodaļā. "Mēs ar [Aizputes mēru] Juri Grasmani nedalīsim saraksta pirmo numuru, bet būsim sarakstā un palīdzēsim. Dosim zaļo gaismu jaunajiem," saka Jablonska. Vaicāta, vai NA uzrunā mazāko novadu līderus, lai šo teritoriju iedzīvotāji varētu nobalsot par NA, V. Jablonska vienīgi noteic, ka NA sarakstā būs cilvēki no visiem novadiem. Savukārt Grasmanis uz jautājumu, vai NA izrāda interesi arī par cilvēkiem no vēlētāju apvienībām, atbild, ka vispirms tiek uzrunāti partijai lojālie un tās biedri: "Deputātu kandidātu skaits sarakstā nemaz nav tik liels – 22 deputāti. Ja ir astoņi novadi, tad pietrūkst tukšo vietu, lai pieaicinātu cilvēkus arī no kaut kādām apvienībām."
Savukārt ZZS saraksta pirmais numurs, visticamāk, būšot Grobiņas mērs Aivars Priedols. "Tas būtu likumsakarīgi," noteic ZZS Durbes novada nodaļas vadītājs Edgars Putra, kurš pats arī kandidēšot vēlēšanās. ZZS sarakstā būšot gan politikas ilgspēlētāji, tajā skaitā Durbes mērs Ojārs Petrēvics, gan vietējā mērogā zināmi cilvēki, gan ļaudis no vēlētāju apvienībām, kā arī jaunas sejas. Viņš piemin Pāvilostas mēra Ulda Kristapsona dēlu, kuģa kapteini un uzņēmēju Edgaru Kristapsonu, kurš paudis gatavību kandidēt. Putra arī spriež, ka trim lielākajiem novadiem ZZS sarakstā vajadzētu atvēlēt katram pa trim vietām, bet pārējiem pieciem novadiem – pa diviem, un vēl trīs vietas paliek rezervē.
Arī varas partijas
Nākamajās pašvaldību vēlēšanās vairs nekandidēs Pāvilostas mērs Uldis Kristapsons un Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. "Man jau ir ilgs stāžs," noteic Jansons un zina teikt, ka kolēģiem izteikti piedāvājumi startēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās no citiem sarakstiem. Savukārt Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits uzskata, ka vēlēšanas ir pārāk tālu: "Cik vēl upēm uz jūru jāaizplūst." Arī Nīcas mērs Agris Petermanis atteicās atbildēt, vai kandidēs vēlēšanās.
Taču konkurenci sagādās citas varas partijas. To, ka A/P, visticamāk, kandidēs arī Dienvidkurzemē, Dienai apliecina Kustības Par! Liepājas nodaļas vadītājs Uldis Zupa. A/P mērķis gan neesot piedalīties vēlēšanās visos jaunajos novados "startēšanas pēc", bet startēt tikai tur, kur biedri ir gatavi veidot sarakstu. Jāpiebilst, ka A/P ietilpstošās partijas nevar lepoties ar lielu skaitu nodaļu reģionos. Latvijas attīstībai tādas ir deviņas un pārsvarā koncentrējas ap Rīgu, bet Kustībai Par! ir astoņas nodaļas, tajā skaitā viena Lielbritānijā, un tās atrodas lielajās pilsētās.
Arī JKP gatavojas kandidēt Dienvidkurzemē, kur JKP esot biedri visās apvienojamajās pašvaldībās, norāda JKP Liepājas nodaļas vadītājs, Saeimas Uldis Budriķis. Tiek uzrunāti arī no vēlētāju apvienībām ievēlētie un kandidējušie. Partijas Dienvidkurzemes saraksta līderis, visticamāk, bdeputāts ūšot Priekules novadā dzīvojošais bijušais Gramzdas pamatskolas (skola 2018. gadā slēgta) direktors Henrijs Ķeružis, kurš 13. Saeimas vēlēšanās JKP Kurzemes vēlēšanu apgabalā startēja ar 13. numuru un pacēlās līdz ceturtajai vietai, paliekot otrais aiz svītras. Skaidrība par JKP plāniem Dienvidkurzemē būšot 2021. gada sākumā.
Plaša rīcības brīvība attiecībā uz Dienvidkurzemi dota Liepājas mēram Jānim Vilnītim, kurš arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās būšot Latvijas Reģionu apvienības mēra amata kandidāts, Dienai norāda LRA vadītājs Edvards Smiltēns, atbildot uz jautājumu par LRA plāniem lielajā novadā. "Mēs skatāmies plašāk uz Liepājas areāla attīstību," viņš noteic. "ATR radikāli maina spēles noteikumus pašvaldību vēlēšanās. Mērogs pašvaldību vēlēšanām, negribētu teikt, ka pietuvojas Rīgai, bet tās kļūst reģionālākas, nevis vairs tik lokālas. Tas nozīmē arī vēlēšanu kampaņas un uzrunāšanas formas maiņu. Uzvarēs tie, kas spēs pielāgoties jaunajai sistēmai."