Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, bet ne visi jaunieši to iegūst. Pērn kādu no trim centralizētajiem eksāmeniem (CE) nenokārtoja 881 devītās klases beidzējs, jo nevarēja pārvarēt minimālo 10% vērtējuma slieksni. Šogad tas tiek paaugstināts līdz 15% un, visticamāk, nesīs līdzi vēl lielāku izkritušo, kā arī no eksāmeniem atbrīvoto skaitu. Tālākais ceļš? Izlīdzinātais gads, apgūstot mācību priekšmetu, kurā nenolika pārbaudījumu, profesionālā skola, kur tiek piedāvāta programma bez pamatskolas izglītības, vai darba tirgus. Diemžēl ir jaunieši, kuri neizmanto nevienu no šīm iespējām, un arī viņu atbalstam piedāvātās programmas un pasākumi līdz viņiem neaizsniedzas.
Mentors un individuāli pasākumi
Viena no programmām Proti un dari ir tieši paredzēta 15 līdz 29 gadus veciem jauniešiem, kuri nestrādā un nemācās. Tā ir Eiropas Savienības(ES) fondu finansēta (5,5 miljoni eiro), un to plānots īstenot līdz 2028. gada 31. martam, aptverot ap 1900 jauniešu. Piedalās 36 pašvaldības, bet no atlikušajām septiņām sešas atteikušās, jo trūkst kapacitātes, lai to darītu, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē skaidroja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Struktūrfondu nodaļas vadītājs Raitis Imša. Viņš norādīja, ka projekts paredz individuālus atbalsta pasākumus (48 stundas) mentora vadībā, kā arī speciālistu (arī ārsta) konsultācijas. Šobrīd no 317
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 25. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00