Viņš pavēstīja, ka kopumā 12 400 pilsoņu atbalstījuši Satversmes grozījumus, lai pamatlikumā arī krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu.
"Mēs nevēlamies, lai kāda politiskā partija izmantotu šo akciju savās interesēs priekšvēlēšanu laikā, bet, no otras puses, mēs negribam, lai CVK izsludinātu parakstu vākšanu ziemā, kas nav labs laiks. Mēs vēlamies, lai otrā kārta notiktu rudenī," parakstu iesniegšanas termiņu pamatoja Lindermans.
Pēc Lindermana prognozēm, parakstu vākšanai vajadzētu sākties ap 20.oktobri.
Likums paredz, ka ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu CVK var iesniegt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, par kuru CVK jārīko parakstu vākšana.
Ja parakstu vākšanā Satversmes grozījumus atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita (saskaņā ar pēdējām vēlēšanām – 153 232 iedzīvotāji), Satversmes grozījumu projekts tiek iesniegts Valsts prezidentam, kurš to nodod izskatīšanai Saeimai. Ja Saeima to noraida vai groza, likumprojektu nodod tautas nobalsošanai.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem (pēc jaunākajiem datiem – 771 350).
Dzimtā valoda CVK iesniegs Satversmes grozījumu projektu, kas paredz mainīt vairākus pantus.
Satversmes 4.pantu aicināts izteikt šādā redakcijā: Valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda.
Attiecīgi papildināts arī pants par deputāta zvērestu, iekļaujot svinīgajā solījumā, ka vienīgās valsts valodas Latvijā ir latviešu un krievu valoda.
Rosināts mainīt Satversmes 21.pantu, svītrojot tekstu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.
Satversmes 101.pantu rosināts papildināt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un krievu valoda, bet Satversmes 104.pantu papildināt, ka atbildi pēc būtības no valsts un pašvaldību iestādes ikvienam ir tiesības saņemt latviešu valodā un krievu valodā.