Krievijas pilsonis bija vērsies Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Vīrietis lūdza sniegt viņam politisko patvērumu, jo viņš nepiekrītot Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā un tāpēc baidoties, ka Krievijā varētu nokļūt cietumā vai arī varētu tikt nosūtīts karot uz Ukrainas teritoriju.
Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) šī gada jūlija lēmumu vīrietim tika atteikts piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. PMLP argumentēja, ka vīrietis Krievijā nav bijis prominents politiskais aktīvists un cilvēktiesību aizstāvis, kā arī nav atbalstījis nevienu konkrētu politisko spēku. Tāpat viņš nav sniedzis informāciju, ka pēc viņa izceļošanas no Krievijas kāds būtu draudējis viņam vai viņa vecākiem saistībā ar viņa piedalīšanos protesta akcijās vai neierašanos kara komisariātā.
Nepiekrītot PMLP lēmumam, vīrietis vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Tiesā viņš argumentēja, ka nevēlas piedalīties Krievijas valdības īstenoto noziegumu pastrādāšanā, proti, nevēlas aktīvi piedalīties pret Ukrainas tautu un suverenitāti vērstās kara darbībās, jo viņa uzskati par Ukrainas veselumu kardināli atšķiras no Krievijas valdības uzskatiem.
Vīrietis apgalvojis, ka savu mītnes valsti pametis lielā steigā, proti, diennakts laikā pēc pavēstes no kara komisariāta saņemšanas, jo izjutis vajāšanas bailes. Vīrietis bija dzirdējis, ka vairākas personas, kuras, saņemot līdzīgu pavēsti, aizgāja uz kara komisariātu, no tā neatgriezās, jo tika nosūtītas uz Krievijas un Ukrainas fronti.
Vīrietis bija dienējis Krievijas armijā, līdz ar to viņam ir militāra pieredze. Kā to apliecina karaklausības apliecībā veiktas atzīmes, viņš ir aktīvajā rezervē, līdz ar to viņš būtu viens no pirmajiem, kuru iesauktu militārajā dienestā un nosūtītu uz fronti.
Turklāt personām, kuras saņēma pavēsti, bet neieradās kara komisariātā, draud naudas sods. Tāpat Krievijas parlaments pieņēmis likuma grozījumus, kuri par izvairīšanos no kara dienesta paredz kriminālatbildību no pieciem līdz desmit gadiem.
Vīrietis apgalvojis, ka aktīvi piedalījies Krievijas opozīcijas kustībā, piedaloties mītiņos gan par atbalstu opozicionāram Aleksejam Navaļnijam, gan arī pret Krievijas uzbrukumu Ukrainai. PMLP neesot to ņēmusi vērā. Vīrietis Krieviju pametis vien dažas dienas pēc Krievijas karaspēka uzbrukuma Ukrainai - laikā, kad Krievijas armijai bijuši panākumi.
Tiesa ņēma vērā vīrieša tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus. Atbildot uz tiesas uzdoto jautājumu par dienēšanu Krievijas armijā un darbu Krievijas policijā, vīrietis norādījis, ka tika iesaukts kara dienestā, pirmo pusgadu mācījies par mehāniķi-vadītāju, otru pusgadu tika nosūtīts uz citu vietu, kur arī pildīja mehāniķa-vadītāja pienākumus.
Pēc tam vīrietis pieteicies darbam Iekšlietu ministrijas iestādē. Pēc stažēšanās vīrieti nosūtīja uz policijas sagatavošanas centru, vēlāk viņš sāka strādāt policijas nodaļā par iecirkņa darbinieku. Policijā patvēruma lūdzējs nostrādājis aptuveni divus gadus. Pēc tam strādājis par operatoru rūpnīcā, kas ražoja mēslojumu. Rūpnīcā viņš nostrādājis līdz atbraukšanai uz Latviju.
Valsts drošības dienests (VDD) tiesai tika norādījis, ka atbilstoši Krievijas varas iestāžu paustajam šobrīd mobilizācijai tiek pakļauti Krievijas pilsoņi ar iepriekšēju militāru pieredzi. Dienests kategoriski neatbalstot Krievijas pilsoņu ar militāro pieredzi ieceļošanu Latvijā. Tāpat jāņem vērā apstāklis, ka šīs personas līdz mobilizācijas izsludināšanas brīdim nebija vērsušās pret Krievijas sākto karu Ukrainā un neesot to nosodījušas.
Ja persona nav veikusi aktīvas darbības, lai pretotos Krievijas varas izdarītajiem noziegumiem pret Ukrainas valsti un tās civiliedzīvotājiem, Latvijas institūcijām nav iespējams pārliecināties par šo personu pausto argumentu īstumu. Tāpat nav iespējams pārbaudīt, vai personu saņemtās mobilizācijas pavēstes ir īstas, vai tās tiešām ir saņemtas, un vai personai nav citu, arī slēptu, nolūku meklēt patvērumu Latvijā, atteikumu patvērumam tiesai argumentējis VDD.
VDD skatījumā, minētais ļauj izdarīt pieņēmumu, ka personas, kuras veiksmīgi nokļuvušas līdz Krievijas ārējai robežai un pieprasījušas patvērumu, līdz šim nav tikušas vērtētas kā režīmu apdraudošas. Tāpat VDD rīcībā nav informācijas par vīrieša izteikto nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā vai cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. Tāpat nav informācijas, ka vīrietis tiktu vajāts. Viņš vēsturiski ir dienējis Krievijas bruņotajos spēkos un tam nav izrādījis pretestību vai centies no tā izvairīties.
Papildus jāvērtē apstāklis, ka no mobilizācijas pieteicējs bēdzis viens, bez ģimenes. "Nevar izslēgt iespēju, ka mobilizācijas bēgļu piesegā Krievijas specdienesti mērķtiecīgi Latvijā iesūta spiegus un diversantus," tiesai norādījis VDD.
Tiesa savukārt secināja, ka VDD secinājumi ir vispārīgi, tie nav saistīti ar vīrieša individuālajiem apstākļiem. "VDD arguments, ka, pat ja valsts drošības apdraudējumu nevar konstatēt attiecībā uz vienu konkrēto patvēruma meklētāju, vairāki salīdzināmos apstākļos esošie patvēruma meklētāji kā grupa varētu radīt apdraudējumu valsts drošībai, arī ir balstīts pieņēmumā par vīrieša politiskās nostājas nenoturību, kuru izskatāmajā gadījumā tiesa jau vērtēja, secinot, ka pieteicējam ir izveidojušies noturīgi politiskie uzskati," teikts spriedumā.
VDD sniegtā informācija ir vispārīga, tajā nav analizēti pieteicēja individuālie apstākļi, kā arī nav iekļautas norādes uz konkrētiem pieteicēja, kaut potenciāli, izraisītajiem draudiem, secināja tiesa. Tiesa norādījusi, ka atbilstoši Patvēruma likumam katra patvēruma meklētāja iesniegumu izskata individuāli, izmantojot precīzu un aktualizētu informāciju. Līdz ar to tiesas nolēmums šajā lietā, ņemot vērā vīrieša individuālos apstākļus, nevar tikt uzskatīts par precedentu, kas tiktu automātiski attiecināms uz noteikto patvēruma meklētāju profilu.
Vienlaikus tiesa uzsvērusi, ka esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, lemjot par patvēruma piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, arvien būtiskāks kļūst VDD pienesums, proti, tiek sagaidīts, ka VDD veicot patvēruma meklētāja pārbaudi, spēs identificēt un motivēti norādīt, ja konkrētais cilvēks rada draudus valsts drošībai.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzdeva PMLP viena mēneša laikā pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā. Spriedums nav pārsūdzams.
Jau ziņots, ka arī kādam bijušajam Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) pulkvedim, kuram pirms tam jau vairākas gadus bija uzturēšanās tiesības Latvijā, novembra beigās neizdevās panākt patvēruma piešķiršanu Latvijā.