Kā aģentūrai LETA norādīja Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, šis strīds aizsākās pēc tam, kad valsts pārņēma banku un bija daudz darba uzteikumu, tostarp darbs tika uzteikts arī prasītājai 2010.gada vasarā.
Ozoliņa paskaidroja, ka sākotnēji prasība ir bijusi arī par darba tiesisko attiecību uzteikuma atzīšanu par prettiesisku, tomēr pēc tam prasība bija tikai par samaksu, tajā skaitā atlaišanas pabalstu.
Revertas pārstāve minēja, ka tika samaksāta korekcija par atlaišanas pabalstu trīs mēnešu vidējās darba algas apmērā, ko noteica Valsts darba inspekcija, kā arī samaksāja noteikto summu par it kā nodarīto morālo kaitējumu, kas pieteicējai radīts, no telpām Smilšu ielā pārceļoties uz Republikas laukumu.
Strīda būtība ir tajā, ka 2009.gada oktobrī filiāles Valdemārs darbinieki, arī prasītāja, informēti, ka bankā tiek izskatītas iespējas darbiniekus nodarbināt citās struktūrvienībās atbilstoši kvalifikācijai un darba spējām. Prasītāja iesniegumā bankai izteikusi priekšlikumu izbeigt darba tiesiskās attiecības, norādot, ka vēlas saņemt 15 atlaišanas pabalstus, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, kā arī kompensāciju par laiku, kad prasītāja meklēs jaunu darbu, tomēr darba tiesisko attiecību izbeigšana, pusēm vienojoties, nebija panākta.
Laika periodā no 2009.gada 5.novembra līdz 2010.gada 4.maijam pieteicējai bijusi darbnespēja, bet no 2010.gada 6.maija līdz 2010.gada 6.jūnijam viņa bijusi ikgadējā atvaļinājumā.
Vēlāk bijuši darbiniece cēla tiesā prasību par darba līguma uzteikuma atzīšanu par prettiesisku, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas samaksu par darba piespiedu kavējuma laiku, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu, zaudējumu piedziņu, diskriminācijas un nepamatotas atšķirīgas attieksmes fakta atzīšanu un morālā kaitējuma atlīdzību.
Gan pirmā, gan apelācijas instance prasību pilnībā noraidīja. Tomēr AT Senāts 2012.gadā apelācijas instances spriedumu atcēla daļā, ar kuru noraidīta prasība par psiholoģiskā terora un nelabvēlīgu seku radīšanas fakta konstatēšanu un no tā izrietošā prasījuma par zaudējumu piedziņu un atlīdzību par morālo kaitējumu, par zaudējumu piedziņu 2756 latu (3921 eiro) apmērā saistībā ar iemaksu veikšanas kārtību un apjomu pensiju fondā un par atlaišanas pabalsta piedziņu.
Tagad AT Civillietu departaments vērtēja Revertas kasācijas sūdzību, kurā lūgts atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru no tās piedzīti zaudējumi 2756 latu (3921 eiro) apmērā.
Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, AT Civillietu departaments 17.aprīlī atzina, ka tiesas spriedums šajā daļā ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai.