K.Jarinovska skaidro, ka patlaban spēkā ir stājušies daudzi kādreizējai valsts sekretārei labvēlīgi tiesas spriedumi, kas ir atzinuši valsts nelikumību, aizliedzot Jarinovskai strādāt IZM. Jarinovska papildināja, ka pašlaik vairs nav strīda saistībā ar pret viņu rosinātajām disciplinārlietām, jo jau 2009.gadā tika izdots rīkojums, norādot, ka disciplinārlieta pret Jarinovsku bija uzsākta patvaļīgi, pārkāpjot likumu.
Kādreizējā valsts sekretāre skaidro, ka likums paredz administratīvā līguma slēgšanu, lai izbeigtu tiesas procesu. Mierizlīguma gadījumā Jarinovska piekristu simboliskai finanšu kompensācijai par reāli notikušo morālo kaitējumu.
Jau ziņots, ka IZM Senātā ir iesniegusi kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika atzīts par nelikumīgu lauztais Jarinovskas vadības līgums. AT preses sekretāre Baiba Kataja iepriekš norādīja, ka kasācijas sūdzība Senātā tika saņemta 18.oktobrī, tomēr vēl nav bijusi rīcības sēde, lai lemtu par tās izskatīšanu.
Administratīvā apgabaltiesa apmierināja Jarinovskas prasību pret IZM, kurā Jarinovska lūdza atzīt vadības līguma laušanu par nelikumīgu un izmaksāt noteikto atlīdzību. Tiesa konstatēja, ka 2006.gada 3.februārī starp izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti un IZM valsts sekretāri Kristīni Jarinovsku noslēgtais vadības līgums, ar kuru uz pusi tika samazināts viņas atalgojums, tika izpildīts nepareizi, atzīstot, ka tika pārkāptas Jarinovskas Satversmē noteiktās cilvēktiesības. Jarinovska norādīja, ka tobrīd viņas noslēgtais vadības līgums bija vismazākais valsts sekretāru vidū.
Tiesa arī uzlika pienākumu valstij izmaksāt Jarinovskai noteikto atlīdzību par laika periodu no 2006.gada 28.augusta līdz 2006.gada 10.oktobrim, no 2006.gada 20.oktobra līdz 2006.gada 30.oktobrim un no 2006.gada 7.novembra līdz 2006.gada 13.novembrim. Atlīdzības summa nav zināma.
Jarinovska toreiz pauda gandarījumu, ka septiņus gadus ilgušā tiesas procesa laikā, kurā viņai tika liegts strādāt ministrijā, tiesa ir atzinusi elementāru lietu - patvaļas aizliegumu gan bijušās ministres Baibas Rivžas rīcībā, kas lauza vadības līgumu, kā arī vēlāk Jarinovsku pārcēla no IZM uz Valsts vides dienestu (VVD), gan tagadējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rīcībā.
Jarinovska paskaidroja, ka ilgās tiesvedības laikā viņa piedāvāja otrai pusei noslēgt mierizlīgumu, tomēr Ķīlis atteicās to darīt, norādot, ka "tam nav nekādas jēgas".
Kā spriedumā norādīja apgabaltiesa, IZM pārstāvis tiesā apstiprināja, ka nekādu dokumentu, kur būtu fiksēta līguma turpināšanas nelietderība, nav, un no IZM puses netika izteiktas nekādas norādes par tādiem apstākļiem, kuros Jarinovska nepildīja vai nekvalitatīvi pildīja pielīgtos uzdevumus.
Arī AT Senāts šī gada 29.maijā nosprieda, ka vadības līguma izbeigšana aizskāra Jarinovskas Satversmes 107.pantā garantētās pamattiesības, kā arī atzina par nepamatotiem virkni pašreizējās IZM argumentu, ka lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā, ko AT norādīja lietā jau 2006.gada 21.decembrī, nosakot, ka ministrs šaubas nevar attaisnot tikai ar subjektīviem apsvērumiem.